Sporta tiesības

SPORTA ĒTIKAS KODEKSS

1.  Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome” (turpmāk - LSFP), kā sporta nozares patstāvīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju apvienība ir pieņēmusi šo Sporta ētikas kodeksu, nodrošinot sporta jomā iesaistīto personu tiesību un sporta jomā noteikto pamatprincipu (Sporta likuma 3.pants) ievērošanu sasaistē ar Latvijā spēkā esošo tiesību aktu ietvaru.

2.  Sporta ētikas kodeksu apstiprinājusi LSFP valde, un no 2024.gada 1.janvāra ir publiski pieejams LSFP mājaslapā internetā. Sporta ētikas kodekss piemērojams, lai nodrošinātu sporta ētikas normu ievērošanu sporta jomā, atzīto sporta federāciju sporta veidos un darbības jomās piemērojamo sporta ētikas normu, kas ietvertas starptautisko sporta organizāciju regulējumā un ir saistošas Latvijas sporta organizācijām, izpildi.

3.    Sporta likuma 3.pants nosaka, ka sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi, kā: 
1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu; 
2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību; 
3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki; 
4) labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

4.   Sporta jomā iesaistītās personas ir :
4.1. Sportisti - fiziskās personas, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās (Sporta likuma 1.panta 9.punkts), kas ietver (bērni/ jaunieši/ pieaugušie):
4.1.1.  Pilngadīgi sportisti (personas, kas sasniegušas 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu);
4.1.2.  Nepilngadīgi sportisti (Piezīme: Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.daļai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas). Atbilstoši Sporta likuma 18.panta 4.daļai, par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta speciālisti. 
4.2.  Sporta darbinieki - fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, sportistus vai sporta sacensības apkalpojošo, organizatorisko vai cita veida darbu (Sporta likuma 1.panta 2.punkts), tai skaitā:
4.2.1.  Sporta speciālisti - sporta darbinieki (treneri), kas vada sporta treniņus (nodarbības) vai kā citādi ir tieši iesaistīti sporta treniņu (nodarbību) nodrošināšanā (Sporta likuma 1.panta 7.punkts);
4.2.2.   Par sporta sacensību organizēšanu atbildīgie sporta darbinieki (Sporta likuma 15.panta 5.daļas 4.punkts); 
4.2.3.  Sporta aģenti - sportista un sporta speciālista pārstāvji, kuri uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta speciālista intereses sportā attiecībās ar trešajām personām (Sporta likuma 21.pants). 
4.2.4.  Sporta organizāciju (sporta klubu, sporta federāciju un citu Sporta likumā minēto institūciju - Sporta likuma 10.panta 1.daļa) pārstāvji, kas tieši darbojas sporta jomā. 

5.  Sporta ētikas kodeksa mērķis ir nodrošināt, lai sporta jomā iesaistītās personas savā darbībā vienmēr rīkotos profesionāli, godīgi, atbildīgi, taisnīgi un ievērotu visus gan rakstītos, gan nerakstītos vispārpieņemtos ētiskas uzvedības principus un noteikumus. Katrai no šīm sporta jomā iesaistītām personām ir sava atbildība un loma. Sporta ētikas kodekss tikai tad būs efektīvs, ja visi, kas iesaistīti sportā, būs gatavi uzņemties to atbildību, kas noteikta šajā kodeksā. Sporta ētikas uzmanības centrā ir sporta jomā iesaistītās personas: 
5.1.    personības profesionālā morāle, tās specifika un veidošanas nosacījumi;
5.2.    ētiskās kompetences veidošanas un attīstības likumsakarības;
5.3.    tikumiskās īpašības, kuras nodrošina pienācīgu pienākumu izpildi;
5.4.    savstarpējās attiecības, profesionālās un tikumiskās audzināšanas īpatnības.

6.  Sporta ētikas kodeksa nosaka sporta jomā iesaistīto personu ētikas pamatprincipus, lai veicinātu nodarbināto ētisko apziņu, darba un uzvedības kultūru un veidot pozitīvu sporta jomas tēlu sabiedrībā. Sporta jomā iesaistītās personas savā darbībā ievēro Sporta ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus, bet situācijās, kuras nav minētas Sporta ētikas kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajām ētikas un uzvedības normām, un tiesību aktiem.
6.1.  Profesionalitāte, orientācija uz attīstību un ilgtspējība: Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un kvalitatīvu rezultātu, sporta jomā iesaistītās personas pienākumus veic profesionāli, atbildīgi un mērķtiecīgi, izmantojot sporta jomā nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas, kā arī pārņemot labāko sporta jomas nacionālo un starptautisko pieredzi;
6.2.  Objektivitāte un godprātība: Sporta jomā iesaistītās personas savus pienākumus pilda atbildīgi un rūpīgi, apzinoties, ka ar savu darbību ietekmē kopīgo rezultātu, un iesaistās jautājumu risināšanā, kas skar tā kompetences jautājumus, un ir atvērts sadarbībai;
6.3.  Atbildība un lojalitāte: Sporta jomā iesaistīto personu rīcība, lēmumi un viedokļi ir pamatoti un izsvērti, balstīti uz situācijas analīzi, objektīviem faktiem un informāciju, paužot viedokli, tai skaitā sociālajos tīklos, sniedz pārbaudītu informāciju un izsakās cieņpilni, nemazinot uzticēšanos sporta jomai un tās kopīgai reputācijai.

7.  Sporta jomā iesaistīto sporta darbinieku pienākumi:
7.1.  veicināt augstu ētisko principu ieviešanu visās sabiedriskajās jomās, kas saistītas ar sportu;
7.2.  stimulēt un atbalstīt tās organizācijas un indivīdus, kas apliecinājuši stabilus ētikas principus sporta darbā;
7.3.  sekmēt sporta ētikas normu apgūšanu visur, kur saskarsme ar sportu, un padziļināt izpratni par to jautājumu kompleksu, kas saistīts ar bērnu un jauniešu iesaisti sportā. 
7.4.   aktīvi atbalstīt, lai ar sportu saistītās organizācijās un sporta aktivitātēs tiktu ievērota sporta ētika;
7.5. palīdzētu pārvarēt problēmas, kas rodas sportistiem, it sevišķi bērniem un jauniešiem, nodarbojoties ar sportu, lai samazinātu nevēlamu rīcību un lai sekmētu godīgu attieksmi;

8.  Sporta un visām ar sportu saistītajām organizācijām jāuzņemas pienākumi un atbildība:
8.1.   norīkot personas, kas atbildīgas par sporta ētikas normu ievērošanas nodrošināšanu;
8.2.  izplatīt norādījumus, kuros skaidri formulēta sporta ētikai atbilstoša vai neatbilstoša izturēšanās, un sekot, lai apstiprinātais atzinības vai soda sankciju mērs un formula tiktu principiāli piemēroti neatkarīgi no sporta nodarbību līmeņa;
8.3.  nodrošināt, lai visi lēmumi tiktu pieņemti saskaņā ar Sporta ētikas kodeksu un Latvijā pieņemtajām konkrētā sporta veida vai darbības jomas ētikas normām;
8.4.  publicēt skaidrus norādījumus par to, ko uzskata par ētisku vai neētisku uzvedību, un nodrošināt, lai jebkurā līdzdalības un ieskaites līmenī godīgas spēles principi tiktu pielietoti nemainīgi un piemēroti stimulēti;
8.5. publicēt skaidrus norādījumus par to, kas nosaka sliktas uzvedības pakāpi un godīgas spēles sekmēšanas iespējas, ar izglītojošu metožu palīdzību, ar atzinību un uzslavu panākt, lai visās sporta aktivitātēs tiek ievērots pamatprincips - godīga spēle.

9.  Sporta ētikas kodeksā tiek uzvērts par visu pilngadīgo/ pieaugušo pienākumiem un personiskās uzvedības nozīmi un to darbībā (īpaši ar bērniem un jaunatni) uzdevums ir:
9.1.  uzvesties tā, lai sniegtu labu paraugu un priekšzīmi, īpaši bērniem un jauniešiem, nekādā veidā nepabalstīt un personīgi nedemonstrēt negodīgu spēli vai citu neētisku rīcību. 
9.2.  kā prioritāti noteikt sportista (īpaši bērnu vai jauniešu kā jauno sportistu) veselību, drošību un labklājību un gādāt, lai šie apsvērumi tiktu vērtēti augstāk par sportiskajiem sasniegumiem vai organizācijas, trenera vai vecāku reputāciju;
9.3. gādāt, lai pašu trenētības un kvalifikācijas līmenis atbilstu sporta veida un sportista vajadzībām, tiem izejot dažādas sportošanas pakāpes un nodrošināt tādu sportošanas pieredzi, kas veicina ilggadēju piesaisti veselīgām fiziskām aktivitātēm;
9.4.  nodrošināt, lai sacensību struktūra ievērotu dažādu vecuma un dzimuma grupu (īpaši jauniešu un augošu bērnu vecumā) prasības un dotu iespēju iesaistīties dažāda līmeņa sportošanā, sākot no veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošu pasākumu organizēšanai līdz augsta līmeņa sacensībām;
9.5. sniegt sportistiem (īpaši bērniem un jauniešiem, un viņu ģimenēm) iespējami daudz informācijas, lai rastu skaidru priekšstatu par potenciālo risku un guvumu, kas saistās ar augstu rezultātu sasniegšanu un atbalstīt noteikumu izmaiņas, lai tie atbilstu sportistu vajadzībām, un likt uzsvaru vairāk uz godīgu spēli nekā uz sportiskiem rezultātiem;
9.6.  pievērst vienādu uzmanību gan talantīgiem, gan mazāk talantīgiem sportistiem (īpaši bērniem un jauniešiem), un izcelt un apbalvot personiskā līmeņa sasniegumus un meistarības apgūšanu papildus ievērojamiem sportiskajiem rezultātiem;
9.7.  uzskatīt piedalīšanos sporta aktivitātēs kā sportista izvēli par noteicošo un nekad neizdarīt spiedienu, kas apdraud sportista izvēles tiesības piedalīties vai nepiedalīties (īpaši izvairīties no apiešanās ar bērniem un jauniešiem kā ar maziem pieaugušajiem), un apzināties fiziskās un psiholoģiskās izmaiņas, kas novērojamas sportiskās izaugsmes periodā un to ietekmi uz sportisko sniegumu, negaidīt no tādus sasniegumus, kas neatbilst viņa vai viņas iespējām;
9.8.  nodrošināt, lai visas sporta jomā iesaistītās personas, kas darbojas vai ir saistīti ar sporta organizāciju, kura ir atbildīga par darbu ar sportistiem (īpaši bērniem un jauniešiem), būtu pienācīgi kvalificēti, lai vadītu, apmācītu, izglītotu un trenētu sportistus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai viņi izprastu ar sportistiem saistītās bioloģiskās un psiholoģiskās izmaiņas.

10.   Sporta jomā iesaistīto personas atbildība:
10.1.  sporta jomā iesaistītās personas ir atbildīgi par savu pienākumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi un apzinās savas darbības vai bezdarbības sekas.
10.2. sporta jomā iesaistītās personas ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju un personas datiem, kas ir viņa rīcībā, darbojoties sporta jomā, un nepieļauj tās izmantošanu jebkāda personiska labuma gūšanai vai nepamatotai publiskošanai trešajām personām.

11.  Sporta ētikas pārkāpumu izskatīšana: 
11.1.  Sporta jomā iesaistīto personas, sporta organizāciju, sportistu un/vai citu sportā iesaistīto fizisko vai juridisko personu, kuras pārkāpušas šā Sporta ētikas kodeksa noteikumus, vai nav ievērojušas vai pārkāpušas citas sporta ētikas normas, izdarītos pārkāpumus sporta normatīvajos aktos noteikto pilnvaru un savas kompetences ietvaros sporta jomā izvērtē LSFP, neierobežojot biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” ētikas kodeksa un atzīto sporta federāciju sporta veidos un darbības jomās piemērojamo sporta ētikas normu, kas ietvertas starptautisko sporta organizāciju regulējumā un ir saistošas Latvijā, ja to izvērtēšanu veic personas, kas atbild par sporta ētikas normu ievērošanu (Sporta ētikas kodeksa 8.1.punkts).
11.2.   Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 69.pantam, sabiedriskās organizācijas īsteno savas programmas vecāku un bērnu izglītošanā, ģimenes nostiprināšanā, atpūtas organizēšanā un savos statūtos paredzētajos citos jautājumos, organizē sabiedrības atbalstu bērna tiesību aizsardzībai, kā arī likumā noteiktajā kārtībā realizē sabiedrisko kontroli pār bērna tiesību aizsardzību kopumā vai atsevišķās bērna tiesību aizsardzības jomās. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pantam (Personu pienākumi bērna tiesību aizsardzībā), katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli vai pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.