Federācijas prezidente Ērika Āze
Ērika Āze ieguvusi maģistra grādu filoloģijā Latvijas Universitātē. Trenējusies paukošanā. Pirmo reizi par Latvijas Paukošanas federācijas (LPF) prezidenti tika ievēlēta 2006. gadā. 2016. gadā tika pārvēlēta uz trešo termiņu šajā amatā.
Pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās
2016. gadā Starptautiskās Paukošanas federācijas (FIE) kongresā Āze tika pārvēlēta FIE izpildkomitejā uz otro termiņu, kas ilgs līdz 2020. gadam. Starptautiskās Paukošanas federācijas izpildkomitejā tiek ievēlēti 15 locekļi, kuri veido paukošanas sporta dienaskārtību un izskata nacionālo federāciju un FIE komisiju iesniegtos priekšlikumus. Iepriekšējā termiņā viņa FIE vadību pārstāvēja Medicīnas komisijā, savukārt šajā termiņā pārstāvēs Publicitātes komisijā. Āze ir viena no trīs Latvijas olimpisko sporta veidu pārstāvēm starptautiskajās federācijās līdzās kamaniņu sportam un modernajai pieccīņai.
Tāpat viņa 2016. gadā tika pārvēlēta prezidentes amatā uz otru termiņu Ziemeļvalstu Paukošanas asociācijā (Nordic Fencing Union).
Kāpēc izvēlēties paukošanu?
No vienas puses sportists kļūsti egoistiskāks, jo vienmēr domā par sevi. No otras puses – attīstās atbildības izjūta, jo saprot – ja viņš to neizdarīsi, neviens viņa vietā neizdarīs. Piemēram, komandas sportos tevi ‘pievelk’ citi spēlētāji, bet te tu esi viens. Paukošana ir sava veida šahs. Tu pats izspēlē savu cīņu no sākuma līdz beigām. Tu zini, kad tu vari atdot kādu figūru, šajā gadījumā - laukuma daļu, un kad nevari.
Statistika
Šobrīd federācijā ir 15 juridiskie biedri un septiņi valdes locekļi. Latvijā ar paukošanu nodarbojas 400 sportistu, no tiem 300 dzimuši pēc 1998. gada. Latvijas Sporta federāciju padome šobrīd licenses izsniegusi 15 paukošanas treneriem. Trīs treneriem ir A kategorija, diviem – B, pārējiem – nesen licensēšanas procesu uzsākušajiem, ir C kategorija.
Ieroču veidi
Paukošanā ir trīs veida ieroči – špaga, florete un zobens. Apakškategoriju nav, taču ir ieroču turēšanas veidi – klasiskais vai franču pistole. Izvēle par labu vienam vai otram turēšanas veidam ir atkarīga no tā, kāds turēšanas veids sportistam ir ērtāks. Špaga un florete ir duramie ieroči, bet zobens – cērtamais.
Pats senākais ir zobens. Viduslaikos bija tikai florete, bet tad tā tika izmantota gan kā duramais, gan cērtamais ierocis. Mūsdienās florete ir tikai duramais ierocis.
Kur var iedurt? Ar floreti var iedurt tikai priekšējā korpusā: vestes apvidū; tas pats arī muguras daļā. Špagā ir viss ķermenis. Zobenā ir viss ķermenis, rokas un maska. Šāds sadalījums ir izveidojies vēsturiski.
Situācija
Paukošanai nepieciešamas specifiskas telpas un telpa ir jāpiemēro aprīkojumam. Mūsdienās paukošanā pieskārienus fiksē elektroniski. Ikdienā paukojoties nevar fiksēt dūrienu tik precīzi, kā to izdara skaitļojumā mašīna. Daugavpilī jau vēsturiski – no Padomju Savienības ir bijusi paukošanas skola. Kad tur cēla jauno Olimpisko centru, tur tika ieplānotas telpas arī paukošanai. Šobrīd modernākās paukošanās telpa Baltijā ir Latvijā un Igaunijā. Daugavpilī trenē Aleksandrs Pļaskins, kā arī viņa audzēkne, kas 2000. gadā piedalījās Sidnejas Olimpiskajās spēlēs – Jūlija Vansoviča.
Arī Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolā (bijušajā Juglas sporta skolā) vēl no Padomju Savienības bija saglabājusies paukošanās tehnikas bāze un treneri, uz kā pamata varēja izveidot mūsdienīgu skolu.
2016. gadā Latvijas Paukošanas federācija organizēja trīs Pasaules kausa posmus paukošanā, piesaistot 250 dalībniekus no 35 valstīm. Par šī Pasaules kausa posma norises vietu tika izvēlēts Elektrum Olimpiskais centrs. "Par šiem sasniegumiem jāpateicas federācijas prezidentei Ērikai Āzei, kas ar aktīvu darbību Starptautiskajā Paukošanas federācijā spējusi pievērst uzmanību Latvijai", ar lepnumu atzīst Arturs Klenders.
Stratēģija
Tradicionāli paukošana asociējas ar Dartanjanu, Franciju un Itāliju, bet šodien būtu jāpievērš uzmanību tādām lielvalstīm kā Krievija un Ķīna, kur paukošana ir ļoti attīstīta visos ieroču veidos: gan floretē, špagā, gan zobenā. Gan Krievijā, gan Ķīnā darbojas daudz sporta skolu, kur bērni jau no mazotnes var trenēties. Diemžēl, mūsu vienīgajā sporta skolā Murjāņos paukošana nav pieejama.
Lai palielinātu treniņu iespēju kapacitāti, Latvijas Paukošanas federācija cīnās par to, lai paukošana tiktu iekļauta Daugavas stadiona jaunajā projektā, ko plānots pabeigt līdz 2022. gadam. Liels atbalsts nāk no Rīgas un Daugavpils domes, kas iegulda infrastruktūras attīstībā.
"Ņemot vērā, ka Latvijā ir tikai divas pilsētas, kur var trenēties paukošanā, iespējas attīstīt šo sportu jaunā kvalitātē ir rīkojot vairāk sacensību, kur jaunieši redz šo sportu veidu, un viņiem rodas interese trenēties arī pašiem. Tās ir skolas un tas ir TV, kur varam visveiksmīgāk sasniegt šo mērķauditoriju", tā par paukošanas sporta attīstību stāsta federācijas ģenerālsekretārs Arturs Klenders.
Varāki jaunieši no Latvijas Paukošanas federācijas šobrīd aktīvi darbojas ar paukošanas popularizēšanu skolās un bērnudārzos. Šī akcija notiek Rīgas un Rīgas apkaimes skolās, gan bērnu dārzos, uzrunājot bērnus, kas ir 5 – 6 gadu vecumu grupā.
Viena no potenciālajām pilsētām, kur LPF redz attīstāmies paukošanas sporta veidam ir Jelgava, jo tā atrodas stratēģiski tuvu Rīgai, kas dod iespēju treneriem viegli izbraukāt uz nodarbībām. Protams, sporta veida attīstīšana tiešā veidā ir atkarīga no treneru skaita, kas šobrīd ir viens no lielākajiem ierobežojošajiem faktoriem. "Ja tagadējie U23 sportisti izlems pārkvalificēties par treneriem, tas būtu liels ieguvums", atzīst Arturs Klenderis.
Kā vienu no stratēģiskajiem virzieniem LPF redz Rīgas kā starptautisko sacensību norises vietas attīstīšanu. Rīgā ir jau attīstīta sacensību rīkošanai nepieciešamā infrastruktūra. Elektrum Olimpiskais centrs atrodas pašā pilsētas centrā, bet blakus Olimpiskajam centram – ‘’Arēna Rīga’’, kur iespējams rīkot sacensību finālus. Tas nozīmē, ka sacensību dalībniekiem nebūtu jābraukā uz priekšsacīkstēm citās pilsētās, vienkārši jāpāriet ielas otrā pusē. "Daudzi sportisti un treneri ir izteikušies, ka piedalīties sacensībās Latvijā ir ērti un lēti – mūsu valsts atrodas ģeogrāfiski ērtā lokācijā un izdevumi, lai nokļūtu uz Latviju, ir nelieli.
LPF līdz šim ir izdevies divas reizes piesaistīt trenerus no ārzemēm. Vienreiz tas bija treneris no Baltkrievijas, otrreiz – Petru Kuki no Rumānijas. Kuki Rīgā vadīja lekcijas par apmācības psiholoģiju – kā strādāt ar bērniem. Savukārt runājot ar bērniem, Kuki fokuss bija uz psiholoģiju cīņas laikā – kā uzvesties, kā trenēties. Šī iniciatīva tika realizēta Latvijas Olimpiskās komitejas Starptautiskās solidaritātes programmas ietvaros. Baltkrievu treneris pie mums Latvijā strādāja trīs mēnešus, savukārt Kuki apmācību projekts notika vairākos etapos divu gadu garumā – gan lekciju, gan treniņu formātā. Šādi projekti izmaksā daudz, tomēr ir jūtama arī liela atdeve, tādēļ tieši patlaban notiek pārrunas par iespēju atkārtot šādu pasākumu.