Žurnāla "Sports" maija numurā turpinām iepazīstināt ar kādu no Latvijas sporta federācijām. Šoreiz LSFP federāciju rubrikā Latvijas Vieglatlētikas savienība.
Federācijas prezidents:
Guntis Zālītis. Dzimis 1967. gada 7. martā Siguldā. Pabeidzis Latvijas Universitāti — sociālo zinātņu maģistrs vadībzinātnē. Profesionālās studijas LU — banku ekonomists. 12 gadu pieredze banku sektorā (Depozītu banka, Unibanka,SEB, Parex banka), trīs gadus degvielas tirdzniecības uzņēmuma vadītājs (Latvijas Nafta). Pašreiz — maksājumu iestādes vadītājs un īpašnieks.
Deviņkārtējs Latvijas čempions vieglatlētikā. Labākie sasniegumi: 100 m — 10,49, 200 m — 21,21, tāllēkšana — 7,53 m). Eiropas čempionāta dalībnieks (1994). Latvijas nacionālās izlases kapteinis (1992—1995). Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valdes loceklis (1992—1995; 1998—2001), LVS viceprezidents (2001—2005), kopš 2005. gada — prezidents. Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, Nacionālās sporta padomes loceklis (2012—2013), Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis (2009—2013).
Kāpēc vieglatlētika?
Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamats. Viens no populārākajiem sporta veidiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Liela disciplīnu daudzveidība — iespēja atrast katra individuālajām spējām un vēlmēm atbilstošu veidu. Harmoniski un proporcionāli attīstīta ķermeni. Pamats pareizas stājas veidošanai. Attīsta visas fiziskās īpašības: lokanību, spēku, ātrumu, izturību, veiklību, koordināciju. Pašapliecināšanās iespēja. Paaugstina darbaspējas. Iespēja piedalīties sacensībās un parādīt sevi Latvijas, Eiropas, pasaules čempionātos u.c. sacensībās.
Disciplīnas:
- 60 m (telpās), 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m, 3000 m, 5000 m, 10 000 m, 3000 m kavēkļu skrējiens, 110 m/b, 100 m/b, 400 m/b, augstlēkšana, kārtslēkšana, tāllēkšana, trīssoļlēkšana, lodes grūšana, vesera mešana, diska mešana, šķēpmešana, daudzcīņa, 20 000 m soļošana, 50 000 m soļošana, 4x100 m stafete, 4x400 m stafete.
- Ārpus stadiona: 10 km, pusmaratons, maratons, 10 km, 20 km, 50 km soļošana, ultramaratoni — 50 km, 100 km, diennakts skrējiens, 10 dienu skrējiens, kalnu skriešana, taku skriešana.
Pārstāvniecība starptautiskajā federācijā:
LVS ir Eiropas Vieglatlētikas asociācijas un Starptautiskās Vieglatlētikas savienības biedrs. Guntis Zālītis 2011. gadā ievēlēts par Eiropas Vieglatlētikas savienības Reflection komisijas locekli. 2014. gadā 15 LVS pārstāvji piedalījās dažādos starptautiskajos semināros un pasākumos.
Juridiskie biedri:
69 sporta skolas, klubi un sporta organizācijas.
- Reģistrētie sportisti — 25 530
- Pirmsskolas vecuma — nav uzskaitīti
- Jaunieši (līdz 18 gadiem) — 5330
- Elites sportisti — 24
- Pieaugušie — 20 176
Izplatība: LVS juridiskie biedri aptver gandrīz visus Latvijas reģionus
Vieglatlētikas stadioni:
- Aizkraukles stadions
- Jēkabpils stadions
- Jūrmalas (Slokas) stadions
- Valmieras (Vidzemes OC) stadions
- LSPA stadions
- MSĢ stadions
- Ogres nov. Sporta centra stadions
- Arkādija
- Valkas stadions
- Daugavas stadions Rīgā
- Daugavas stadions Liepājā
- Jelgavas stadions
- Ventspils OC stadions
- Tukuma stadions
- Bauskas stadions
- Iecavas stadions
- Rēzeknes Robežsardzes koledžas stadions
- Aizputes novada sporta centra stadions
- Rudbāržu stadions
- Zilupes stadions
- Salaspils stadions
Rekonstruējamie stadioni:
- Daugavpils stadions
- Saldus stadions
- Rēzeknes stadions
- Ādažu stadions
- Kuldīgas stadions
- Balvu stadions
- Gulbenes stadions
- Alūksnes stadions
- Cēsu stadions
- Ilūkstes stadions
Mazie stadioni (330 m un 350 m aplis) ar sintētisko segumu:
- Laimīte(Sarkandaugava)
- Daugmale (Ķengarags)
- Ķekava
- Ulbroka
- Litene
- Koknese
- Sacensību manēžas:
- Kuldīgas vieglatlētikas manēža
- Rīgas Nacionālā sporta manēža
Treniņu manēžas:
- Daugavas stadions Rīgā
- Ventspils Olimpiskā centra vieglatlētikas manēža
- LSPA manēža
- Limbaži
- Jēkabpils
- Ogre
- Līvāni
- Valmiera
- MSĢ
Treneru skaits:
250 sertificēti vieglatlētikas treneri.
Lielākie sasniegumi:
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas:
-
Aigars Fadejevs —2. vieta Sidnejas olimpiskajās spēlēs 50 km soļošanā
-
Vadims Vasiļevskis —2. vieta Atēnu olimpiskajās spēlēs šķēpmešanā
-
Ainārs Kovals— 2. vieta Pekinas olimpiskajās spēlēs šķēpmešanā
-
Ineta Radēviča —1. vieta Eiropas čempionātā tāllēkšanā, 3. vieta Pasaules čempionātā, 4.vieta Londonas olimpiskajās spēlēs
-
Laura Ikauniece —2. vieta Eiropas čempionātā septiņcīņā
-
Aiga Grabuste —3. vieta Eiropas čempionātā septiņcīņā
Padomju okupācijas laikā:
Četras olimpiskās zelta medaļas šķēpmešanā — Inesei Jaunzemei (1956. gadā Melburnā), Elvīrai Ozoliņai (1960. gadā Romā), Jānim Lūsim (1968. gadā Mehiko), Dainim Kūlam (1980. gadā Maskavā). Divas olimpiskās sudraba medaļas — šķēpmešanā Jānim Lūsim (1972. gadā Minhenē) un Jurim Silovam 4 x 100 m (1972. gadā Minhenē). Trīs olimpiskās bronzas medaļas — šķēpmešanā Jānim Lūsim (1964. gadā Tokijā), Intai Kļimovičai 4 x 400 m (1976. gadā Monreālā) un Jurim Silovam 4 x 100 m (1976. gadā Monreālā).
Latvijas brīvvalsts laikā:
Olimpiskā sudraba medaļa — Jānim Daliņam 50 km soļošanā (1932. gadā Losandželosā).Olimpiskā bronzas medaļa — Adalbertam Bubenko 50 km soļošanā (1936. gadā Berlīnē).
Federācijas tuvākie mērķi/nākotnes vīzija:
Ņemot vērā, ka LVS pamatfinansējums sastāv no valsts un daļēji no pašvaldību budžeta, tad attīstība pamatā balstās uz valsts budžeta stabilitāti. Tātad ļoti svarīga ir sadarbība ar valstiskajām un nevalstiskajām (LOK, LSFP, LOV) organizācijām. Ir arī pozitīvas tendences vieglatlētikas atbalstam no privātā sektora, bet to īpatsvars (izlases vajadzību un sacensību nodrošināšanai) ir neliels, jo ziedotāji un sponsori atbalsta pamatā konkrētus sportistus, klubus vai lokālas sacensības.
Galvenie mērķi:
- Rio olimpiskajās spēlēs startēt ar tikpat lielu komandu kā Londonā un izcīnīt medaļu.
- Piedalīties visos pasaules čempionātos (elitei, U-20, U-18, pusmaratonā), Eiropas čempionātos (elitei, U-23, U-20, U-18, krosā, komandām, daudzcīņās) ar maksimāli lielāku atlētu skaitu, izcīnot katrā vismaz vienu godalgotu vietu.
- Organizēt Baltijas līmeņa sacensības visām vecuma grupām, ieskaitot daudzcīņas un soļošanu.
- Organizēt Latvijas čempionātus (ziemā un vasarā) visām vecuma grupām, kā arī daudzcīņās, soļošanā, pusmaratonā, maratonā, 50 km un 100 km skrējienā, ultramaratonu skrējienos.
- Nodrošināt maksimālu lobiju ietekmi, lai katrā valsts reģionā būtu IAAF standartiem atbilstošs stadions sacensību rīkošanai un katrā Latvijas pilsētā stadions ar sintētisko vieglatlētikas segumu treniņiem, kā arī sporta manēžas — vismaz viena katrā reģionā ar 200 m apli un Eiropas līmeņa manēža sacensībām Rīgā (200 m — 6 celiņi).
- Treneru kvalifikācijas, profesionalitātes un apmaksas paaugstināšana.
- Vieglatlētikas sporta veida atpazīstamība ar speciāli izstrādātiem produktiem tautas sportam
Federācijas kontakti:
Augšiela 1, Rīga, LV-1009
e-pasts: lvs@lat-athletics.lv
tālrunis: 67311225
mājaslapa: www.lat-athletics.lv