2021. gada 1. jūnijā darbu sāka Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) Sporta speciālistu sertifikācijas komisija. Turpmāk komisiju vadīs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore, LSFP valdes locekle Agita Ābele. Intervijā lsfp.lv Ābele skaidro sertifikācijas komisijas darba specifiku, nozīmi un jaunākās tendences.
Kā jau vēstīts, Sporta speciālistu komisija darbosies šādā sastāvā: komisijas vadītāja – A. Ābele (LSPA profesore, LSFP valdes locekle), komisijas locekļi - Voldemārs Arnis (RSU), Antra Aizstrauta (LSIIDP), Anda Mičule (IZM Sporta departamenta direktora vietniece sporta izglītības un attīstības plānošanas jautājumos), Māris Liepiņš (LSFP valdes loceklis), Andris Kalniņš (sporta nozares eksperts), Aleksandra Švalkovska (LSFP sertifikācijas speciāliste).
Jūs esat gan Sertifikācijas komisijas vadītāja, gan arī LSPA profesore, starptautiskās kategorijas daiļslidošanas tiesnese, Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente, esat bijusi sporta komentētāja, jums ir vairāk nekā 50 zinātnisku publikāciju. Kā to visu iespējams pagūt?
– Ar savu atbalstītāju palīdzību. Ja patīk un interesē tas, ko dara, tad zināšanas pašas nāk. Katru dienu cenšos vismaz nedaudz uzzināt un izlasīt ko jaunu. Daiļslidošanu no savas dzīves vairs nevaru nekādi nošķirt – uz ledus esmu no piecu gadu vecuma: esmu pārdzīvojusi Sporta pils ledus arēnas no pirmās pastāvēšanas dienas, kad atklāšanā, būdama maza, maza meitene slidoju tautas tērpā, līdz Sporta pils nojaukšanai, kad arēnas pastāvēšanas pēdējā gadā tur darbojos kā Latvijas čempionāta daiļslidošanā galvenā tiesnese. Domāju, daudz palīdzēja postsovjetisma jeb X paaudzei raksturīgais darbaholisma strāvojums. Mums iemācīja kopš bērnības strādāt un būt aktīvam – tas ir normāli. Redzu, ka mūsdienās jaunieši varētu izdarīt vairāk, jo dažkārt individuālā vērtību sistēma nosveras viņiem par labu atpūtai, dzīves baudīšanai un relaksēšanās veidiem. Kā nesen vienā sportistiem adresētā semināriem psihologs Nils Konstantinovs minēja, ka mūsdienu jaunieši ir mazāk kustīgi nekā cietumnieki, jo cietumniekiem dienas laikā obligāti vismaz 1 stundu ir jābūt fiziskiem aktīviem…
Kā tieši jūsu un sporta ceļi satikās?
– Māte aizveda uz daiļslidošanu, ko tēvs atbalstīja. Viņš mani papildus trenēja, attīstot vairāk veiklību un fizisko sagatavotību. Tēvs vēlāk aizveda autosportu – esmu padomju savienības līmeņa meistarsacīkstēs autodaudzcīņā auto klasē “Žiguļi” (figurālā vadīšana, slaloms, šaušana) izcīnījusi 2. vietu. Man nav daudz atmiņu par ilgstoši pavadītu laiku pludmalē vai pārdzīvotiem TV seriāliem, toties man ir lieliskas atmiņas par dažādām daiļslidošanas sacensībām – Eiropas čempionāti, pasaules čempionāti, Grand Prix, olimpiskās spēles.
Visa mana ģimene ir iesaistīta sportā – ar vīru savulaik iepazinos PSRS spartakiādē, ko var pielīdzināt mūsdienu Eiropas čempionātam, abi mūsu dēli spēlē hokeju un ir iepazīstināti ar citiem sporta veidiem – kā basketbols, golfs. Arī tēvs darbojās sportā.
Kas ir sporta speciālistu sertifikācijas komisija un ko tā dara?
– Būtiskākais – Sertifikācijas komisija saskaņā ar Sporta likumu un Ministru kabineta noteikumiem pārbauda un izvērtē konkrēta sporta speciālista izglītības dokumentus, praktisko pieredzi, darbību federācijas ietvaros vai sporta klubā.
Ko jums nozīmē šis pagodinājums – kļūt par sertifikācijas komisijas vadītāju?
– Novērtēju uzticību, paldies par to! Tā ir atzinība no sporta federāciju un LSFP valdes locekļu puses, taču vienlaikus – papildus atbildība. Jaunievēlētā LSFP valde darbu sākusi dinamiski – pārskatot dažādus būtiskus iepriekš pieņemtus lēmumus un sniedzot reālu sociālu labumu.
Kādas ir jaunākās izmaiņas, kas notikušas sertifikācijas procesā?
– Visbūtiskākās izmaiņas ieviestas dokumentu pieņemšanas kārtībā, kas ir atvieglināta. Dokumentus var iesniegt attālināti ar elektroniski drošu parakstu vai arī sūtīt pa pastu papīra formātā, kas ir jauna iespēja. Ir modernizēta un atjaunota eksaminācijas programma – izstrādāti jaunie eksāmenu jautājumi, kā arī mainīts B kategorijas eksāmens norises veids: no mutiskā uz datorizēto. Šobrīd notiek noslēdzoši precizējumi un jūlija otrajā pusē eksāmenu programma tiks atjaunotā pilnībā.
Vai nepieciešamas vēl kādas inovācijas?
– Pamazām būtu jāpāriet pilnībā uz elektronisko dokumentu pieņemšanas sistēmu, piemēram, lietotājam autorizējoties caur portālu latvija.lv. Tas taupa kā cilvēka laiku, tā arī dabas resursus, mazinot dokumentu drukāšanu. Lai gan izdrukātam dokumentam ir savas priekšrocības.
Kādas ir jaunākās tendences, kas novērojamas sertifikācijas procesā – treneru skaits, sporta veidi, kvalifikācija?
– Pēdējos divos gados sertificēto treneru skaits ir stabilizējies – caurmērā vienā gadā LSFP izsniedz 700 treneru sertifikātus. Vispopulārākais sporta veids treneru vidū ir fitness, tad vieglatlētika un komandu sporta spēles – basketbols un futbols. Taču kopumā treneri regulāri sertificējas visos sporta veidos. Izplatītākais ir C kategorijas sertifikāts.
Kā vērtējat sertifikācijas komisijas atjaunoto sastāvu?
– LSFP valdē jau apriori mēģinājām integrēt pārstāvjus no dažādām sporta sfērām: no augstskolām – RSU un LSPA –, no Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes (LSIIDP), no olimpiskās kustības – sporta eksperta Andra Kalniņa personā – un sporta nozari pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Komisijas sastāvs ir veidots tā, lai tās dalībnieki varētu īstenot savu darbības lomu, nevis strādāt tikai formāli. Komisijas sastāva veidošanas gaitā jutu no visiem vēlmi dot pienesumu un dalīties ar vērtīgām idejām kā pilnveidot sertifikācijas jomu. Būtiski, ka komisijas sastāvs ir atjaunots, nodrošinot pieredzes pārmantojamību.
Treneru sertificēšana ir sabiedrībā aktuāls un sensitīvs jautājums – līdzīgi kā prioritāro sporta veidu definēšana, jo, veicot treneru sertifikāciju un izvērtējot sporta veidus, – ir daudz skatu punktu, kritēriju un ārkārtīgi atšķirīgs personību faktors, kas jāņem vērā.
Komisijas sastāvā pirmo reizi ir iekļauts LSFP sertifikācijas speciālists, kas ikdienā visvairāk strādā ar treneru dokumentāciju.
– Darbojoties dažādās komisijās, man dažkārt tīri no cilvēciskā viedokļa pietrūcis, ka speciālists, kurš ir veicis būtiskāko un skrupulozāko darba daļu – dokumentu salīdzināšanu, izvērtēšanu un atbilstību katram no noteiktajiem parametriem –, nav komisijā. Svarīgi sertificēšanas procesā iekļaut dažādu federāciju ieteikumus, gan arī izvērtēt dažādu studiju un praktiskās darbības ilgumu un kvalitāti.
Kādēļ treneriem svarīgi sertificēties?
– Katrā valstī ir sava sistēma, kā tiek atzīti noteikti profesijas pārstāvji – šajā gadījumā sporta treneri. Ja cilvēks izvēlas nesertificētu treneri, neviens neatbild par sporta speciālistu un nav nekādas garantijas par viņa zināšanām.
Tātad, nepārbaudot trenera statusu un uzticoties nesertificētam trenerim, mēs pakļaujam riskam veselību.
– Jā, taču var būt arī situācija, ka treneris gluži vienkārši nav resertificējies, piemēram, kādā dzīves posmā nodevies citam darbam un nav sakārtojis dokumentācijas jautājumu. Tas nenozīmē, ka trenerim nav kompetences, jo tikai nav sakārtota dokumentācija.
Ko būtu nepieciešams pilnveidot sertifikācijas komisijas pārraudzībā?
– Jāveicina Latvijā izdoto treneru sertifikātu atzīšanu starptautiskā līmenī – lai būtu saprotami un skaidri kritēji, kas salīdzināmi ar citu valstu treneru sertificēšanas sistēmām, kas ir dažādas, un lai treneri var iegūt darba praksi ārzemju sporta klubos. Jābūt atvērtiem, jāseko modernizācijas tendencēm un jāstiprina Latvijas treneru sertifikāta nozīmīgums Eiropas Savienības teritorijā. Tajā pat laikā gribu atzīmēt, ka katra valsts var sev paturēt tiesības uz savu individuāli izstrādātās sistēmas atzīšanu un visai atturīgu skatījumu uz citu valstu speciālistu atzinumu.
Kā atšķirt sertificētu treneri no nesertificēta?
– To iespējams noteikt ar dažiem klikšķiem, ieejot Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā lsfp.lv sadaļā “sporta reģistrs” un atverot sporta speciālistu datu bāzi. Ierakstot meklētājā sertificēta trenera vārdu, parādīsies informācija par trenera sertifikācijas kategoriju – A, B vai C – sporta veidu, sertifikāta derīguma termiņš un trenera attēls. Ja treneris nav sertificēts vai resertificējies, tad datu bāzē neparādīsies.
Taču gribu uzsvērt, ka ne vienmēr sertifikāta kategorija ir būtiska – daudz kas ir atkarīgs no paša trenera personības un personiskās ieinteresētības. Starp A un B kategorijas treneriem nav būtisku atšķirību, īpaši – ja sporta speciālists strādā ar bērniem. A kategorija faktiski liecina, ar kādas raudzes atlētiem strādā treneris – tā pieejama tikai tiem sporta speciālistiem, kuri darbojas ar augstas klases sportistiem, kas pārstāv Latvijas izlasi starpvalstu čempionātos. Taču ceļā uz panākumiem bieži vien bērnu un jaunatnes trenera ieguldījums bijis dziļāks un specifiskāks. Treneris var arī darboties zinātniskās izpētes un sporta veida specifikas izglītojošā jomā.
Bet kā par to var pārliecināties klātienē?
– Saruna ir labākais formāts, kā praktiski pārliecināties, vai esat saticis potenciāli piemērotu treneri, vai spējat pieņemt to, ko treneris stāsta.
Sākot treniņus, svarīgi izvērtēt, ko prasa no jums – vai tas ir fiziski un mentāli pieņemams. Vecāki parasti sagaida, lai treneris ir aktivētājs – persona, kura pavelk, dzen, spiež un veicina rakstura stingrību, parāda arī dzīves ne tos patīkamākos brīžus, taču iemāca pārvarēt grūtības. Būtiski ir nepadoties pie pirmajām neveiksmēm, bet gan pārvarēt tās – un tad bieži vien ir nepieciešams kāds, kurš motivē un sniedz atbalstu. Citam ar pašdisciplīnu viss ir kārtībā, taču viņam vairāk vajag izpratni un loģiku. Ja cilvēks jūt un saprot, kas viņam ir jādara, tad treniņprocess nostrādās, bet, ja cilvēkam saka: dari 10 reizes, bet viņš nesaprot – kādēļ nevis astoņas vai 12, tad sapratne neattīstīsies.
Nav labi vai slikti treneri – ir piemēroti un nepiemēroti sporta speciālisti konkrētam sportistam. Tas ir tāpat kā ar LEGO – var būt simtiem klucīšu, bet saderēs kopā tikai divi.
Pieredzējuši treneri novērojuši, ka tie C kategorijas treneri, kuri ieguvuši augstāko izglītību citā jomā ārpus sporta, Latvijā tiek sagatavoti augstā līmenī un pat spēj strādāt efektīvāk nekā atsevišķi B kategorijas treneri ar maģistra grādu sportā, jo ir motivētāki.
– Šī sistēma ir ieviesta tam, lai sporta speciālisti tiktu sagatavoti kvalitatīvi. Kā jau minēju, visi sertificētie treneri ir bez maksas pārbaudāmi lsfp.lv sporta speciālistu datu bāzē, kas publiski pieejama un apliecina, ka treneris ir ar pietiekami augstu formālās izglītības līmeni – tas nozīmē, ka federācijas ir sniegušas apstiprinājumu tam, ka treneris ir atpazīstams, darbojies sporta veidā jeb ir legāls. Domāju, ka vecākiem ir drošāk vest trenēties audzēkņus pie sertificētiem treneriem un arī pašiem audzēkņiem tas būs veselīgāk. Pašiem ir jāvērtē, kāda cilvēka pakalpojumus izvēlamies – nereti aizrautīgas idejas noslēdzas ar fizioterapeita pakalpojumu un rekreācijas pasākumu nepieciešamību…
Kas, jūsuprāt, ir noteicošais sportā – rezultāts vai sabiedrības veselība?
– Sasniegumi ir svarīgi, bet priekšplānā būtu jāizvirza veselīgs sabiedrības dzīvesveids – kustību aktivitāte.
Mēdz būt situācijas, kad sporta nodarbības ar lielu pārliecību vada cilvēki, kuri paši ilgstoši nodarbojušies ar sportu, taču par treneriem nav mācījušies, tādēļ sniedz emocijās balstītus padomus, kas nereti ir traumatiski. Kā jūs, būdama arī LSPA profesore, – iesakāt rīkoties nonākot šādā situācijā?
– Ir svarīgi, lai treneris būtu sertificēts. Mums bieži gribas, lai citi cilvēki dara to, ko mēs gribam, lai viņi dara. Ja cilvēks izjūt vēlmi mācīties tādēļ, ka pašam ir noteikta līmeņa kritēriji vai standarti, tad jāsaprot, ka tās ir paša vēlmes – neviens cits, izņemot pašu treneri, nevar izvērtēt savu pašpilnveidošanās nepieciešamību… Tādēļ ar treneri ir jārunā par izjūtām, vērtībām, mērķiem un veselību, un, ja pievēršamies trenera kompetenču izvērtēšanai, tad sportisti vai klienti konkrētā treniņa kvalitāti parasti novērtē ar savu klātbūtni,- diez vai cilvēks apmeklēs treneri, pie kura jūtas slikti. Protams, var jau arī ar draugu kopā paskriet vai izpildīt iesildošos vingrinājumus – nav obligāti nepieciešams sertificēts speciālists, lai patīkami un veselīgi izkustētos.
Varam secināt, ka izcils profesionāļu treneris diez vai būs piemērots speciālists bērniem...
– Jā, un arī otrādāk – izcils bērnu un jauniešu treneris diez vai būs tik veiksmīgs profesionāļu treneris. Ikvienam trenerim dabiski attīstās sava pedagoģiskā misija – katrs labāk sapratīsies ar viena vai otra līmeņa sportistiem. Svarīgi pašam godprātīgi izvērtēt, vai trenerim audzēknis atbilstošā briedumā un jau nav jāvirza pie cita sporta speciālista, lai turpinātu progresu, vai tieši pretēji – vienkārši jāturpina iesāktais darbs.
Mums ir nepieciešama ne tikai piramīdas augšējā daļa, bet visa piramīdas pārējā daļa – veselīga nācija ar sportiskām un izglītotām ģimenēm, aktīviem bērniem, jauniešiem un sportistiem. Tad būs arī augsti sasniegumi.
Kas ir gaidāmie lielākie izaicinājumi sertifikācijas komisijas darbā ar treneriem?
– Prognozēju, ka tas varētu būt saistīts ar dokumentu noformēšanu. Zinu, ka daudzi treneri aktīvi lasa un seko jaunākajai informācijai internetā, taču dažkārt aizmirst par federāciju organizētajiem treneru kvalifikācijas celšanas kursiem, – tad varētu būt grūtības pierādīt šo neformālo izglītošanos un darbības apjomu. Tāpat darbojoties ar individuāliem klientiem ne vienmēr tiek padomāts par juridisko pusi jeb apliecinājuma noformēšanu, kas apstiprina trenera darba praksi. Nereti treneri labprātāk veic praktiskas treniņu darba lietas nevis skrupulozi sakārto dokumentus.
Kā pati sevi uzturat sportiskajā formā?
– Vismaz trīs reizes nedēļā jāatrod stunda kopīgai sportošanai. Siltajā laikā minamies ar velosipēdiem, ejam pārgājienos, pavingrojam, bet ziemā – slidojam. Nav viegli šādu stundu iemenedžēt laika grafikā, taču kustēšanās – tas ir dabisks un vitāli svarīgs dopings smadzenēm.
Kristaps Zaļkalns