Vairāk nekā 50 sporta federāciju pārstāvju šodien tikās Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) rosinātajā sanāksmē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, kas paredz arī būtiskas izmaiņas valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā jau no 2024. gada 1. janvāra. Neskaidrības, nestabilitāte un neprognozējamība ir galvenie šobrīd sporta nozares politiku raksturojošie vārdi.
.jpg)
Vairāk nekā 50 sporta federāciju pārstāvju šodien tikās Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) rosinātajā sanāksmē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, kas paredz arī būtiskas izmaiņas valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā jau no 2024. gada 1. janvāra.
Apzinoties valdības tiesības lemt par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtību un izmaiņām tajā, Latvijā atzīto sporta federāciju pārstāvji uzsvēra, ka vienprātīgi iebilst – veids, kādā lēmumi par valsts budžeta finansējuma sadalījumu un piešķiršanu šobrīd tiek virzīti pieņemšanai valdībā un Saeimā, ir nepieņemami sasteigts, nepārskatāms, ar nozari neizdiskutēts un nesaskaņots.
Būtiskā kavēšanās un ilgstošās neskaidrības par finansējuma piešķiršanu 2023. gadā un pēkšņi plānotās izmaiņas valsts finansējuma piešķiršanas kritērijos nākamajam periodam vien divus mēnešus pirms finanšu gada sākuma ne vien apdraud plānoto sporta nozares darbību un uzliek nesamērīgu slogu sporta federācijām, bet rada nestabilitāti, neskaidrību un haosu nozarē.
LSFP prezidents Einars Fogelis: “Iebildumus primāri raisa plānotā finansējuma piešķiršana un sadalījums pēc jauniem, sporta federācijām un sporta organizācijām vēl nezināmiem un ar tām neizdiskutētiem kritērijiem, kā arī izskanējusī informācija par mainītu prioritāri atbalstāmo sporta federāciju skaitu un šobrīd neskaidru prioritāro sporta federāciju noteikšanu.”
Vienlaikus sporta federāciju pārstāvji norādīja arī uz citiem nerisinātiem un neatbildētiem nozares jautājumiem – pretrunām starp bērnu un jauniešu sportu un sporta masveidību kā noteikto prioritāti, un vienlaikus – regulāru, lielu finansiāli ietilpīgu pasākumu finansēšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī ilgstošo finansējuma avotu samazināšanos sporta attīstībai Latvijā.
Sporta federāciju pārstāvji uzsvēra – neskaidrības, nestabilitāte un neprognozējamība ir galvenie šobrīd sporta nozares politiku raksturojošie vārdi, kas ne vien apgrūtina federāciju darbības savlaicīgu plānošanu un neļauj plānot sacensību grafikus, bet arī bremzē sporta attīstību Latvijā kopumā.
Ņemot vērā minēto, Latvijas atzītās sporta federācijas sanāksmē vienojās par nepieciešamību izveidot krīzes vadības grupu, tajā iesaistot dažādu sporta veidu novirzienu (bloku) federāciju pārstāvjus turpmākajām sarunām ar IZM, valdību un Saeimu. Sporta federāciju pārstāvji vienprātīgi atzina – labas pārvaldības un koleģiāla lēmumu pieņemšana nozīmētu, ka jebkādām pārmaiņām valsts budžeta finansēšanas kārtībā Latvijā atzītajām sporta federācijām ir jābūt savlaicīgām, pamatotām un ņemot vērā federāciju viedokli.