Sporta stipendiāte, orientieriste Laura Elīza Lapiņa Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) mācās par fizioterapeitu. Intervijā lsfp.lv Laura atklāj – viņai ir svarīgi pārstāvēt Latviju un nākotnē Laura vēlas palīdzēt citiem sportistiem.
Lauras Elīzas Lapiņas ģimenē ar orientēšanās sportu nodarbojas jau trešajā paaudzē. Sportistes lielākais sasniegums ir 2018. gadā izcīnītā 2. vieta pasaules taku orientēšanās čempionātā komandu stafetē, kas norisinājās Daugavpilī, startējot kopā ar Kristapu Mierlauku un Ilzi Lapiņu, turklāt savā etapā Laura uzrādīja individuāli otro labāko rezultātu starp visiem dalībniekiem. 2019. gadā Laura pārstāvēja Latvijas izlasi pasaules čempionātā Portugālē, sportiste regulāri cīnās par vadošajām vietām Latvijas čempionāta sacensībās, “Magnētā”, citās sacensībās. Šajā studiju gadā Laura izpelnījās maksimālo sporta stipendiju – 1500 eiro.
– Skandināvijā vadošie orientieristi ir profesionāli sportisti un saņem atalgojumu. Kā ir tev?
– Tā kā ar orientēšanās sportu Latvijā nopelnīt iztiku nevar, tad orientēšanās sports man faktiski ir tikai hobija līmenī. Mana ģimene jau trešajā paaudzē nodarbojas ar orientēšanos, tāpēc orientēšanās sportam ir liela nozīme manā dzīvē.
Ko tev nozīmē sporta stipendija un kā tā palīdz?
– Sporta stipendija man svarīga, jo tie ir papildus līdzekļi, kurus varēšu izmantot, lai brauktu trenēties un uz sacensībām ārzemēs – lai varētu pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās, kā arī trenēties apstākļos, kādi Latvijā nav pieejami.
Vai sports palīdz mācībām un otrādi?
– Orientēšanās sports ir ne tikai fiziskā aktivitāte, bet arī attīsta novērošanas spējas, domāšanu, ātru lēmumu pieņemšanu un koncentrēšanās spējas, kas man palīdz arī mācībās. Apgūstot fizioterapeita profesiju, mācos par ķermeņa kustībām, ar ko saskaros arī sportā. Mācīties ir vieglāk, ja vienlaikus gūsti praktisku pieredzi.
Kā tev izdodas apvienot sportu ar studijām?
– COVID-19 pandēmijas laikā nav grūti, jo viss notiek no mājām – pat treniņi risinās attālināti pie datora. Daudzas sacensības ir tikai brīvdienās, un, pat braucot uz sacensībām ārzemēs, cenšos, lai nav jākavē nodarbības universitātē. Vienīgi ceļojot paliek mazāk laika mācībām.
Ko sports tev ir devis kā personībai un ko vēlies sasniegt kā sportiste?
– Domāju, ka, pateicoties sportam, esmu kļuvusi pašpārliecinātāka, apņēmīgāka un spēju koncentrēties ilgāk. Uzlabojusies arī loģiskā domāšana, ko izmantoju citās dzīves jomās. Nākamajā sezonā vēlos uzrādīt pēc iespējas labākus rezultātus Eiropas un Pasaules čempionātos.
Mērķis izvēlētajā profesijā?
– Palīdzēt sportistiem, kuri ir guvuši traumas, lai viņi pēc iespējas ātrāk spētu atgriezties ikdienas ritmā. Vēlos arī popularizēt orientēšanās sportu Latvijā.
Sporta stipendijas piešķiršanas mērķis ir sekmēt studējošo augstas klases sportistu iespējas apvienot studijas ar sportiskās meistarības izaugsmi, popularizējot studentu sportu un veicinot rezervju sagatavošanu Latvijas izlašu komandām, sniedzot materiālo atbalstu mācību un treniņu darbam. Sporta stipendijas tiek piešķirtas no valsts – Izglītības un zinātnes ministrijas – līdzekļiem, šis sportistu atbalsta instruments ieviests 2007. gadā.
Kristaps Zaļkalns,
Latvijas Sporta federāciju padome