Aizvadītajā 2019. gadā Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) sertificējusi un resertificējusi 664 trenerus pavisam 75 sporta veidos. Latvijā šobrīd ir 3227 treneru ar derīgu trenera sertifikātu.
Visaugstākās gradācijas jeb A kategorijas treneru sertifikāti pērn izsniegti 45 treneriem, B kategorijas sertifikātu saņēmuši 287 treneri, C kategorijas sertifikātu – 332 treneri. Apkopojot datus par treneru vidū izplatītākajiem sporta veidiem, pārliecinoši visvairāk treneru sertificēti un resertificēti fitnesā – 140 sporta speciālisti, no kuriem 124 ir atlētiskās vingrošanas treneri un 16 veselības sporta treneri.
Vieglatlētikā sertificēti 58 treneri, basketbolā – 50, peldēšanā – 41, futbolā – 36, hokejā – 34, aerobikā – 23, volejbolā – 17, tenisā – 15 un jātnieku sportā – 14.
Starp 2019. gadā sertificētajiem un resertificētajiem treneriem 56% ir vīrieši un 44% sievietes.
Sporta speciālistu (treneru) sertifikācija tiek veidota trīs kategorijās, atbilstoši trenera kvalifikācijai – A, B vai C. Lai pretendētu uz visaugstākās gradācijas diplomu — A kategoriju — trenerim jābūt gan augstākajai izglītībai sportā, gan nepieciešami audzēkņu augsti sasniegumi sportā.
B kategorijas trenera sertifikātu var iegūt, ja ir augstākā izglītība sportā.
Savukārt C kategorijas sertifikātu iespējams saņemt, apgūstot profesionālās pilnveides izglītības programmas un nokārtojot sertifikācijas eksāmenu LSFP.
Lai iegūtu trenera sertifikātu, nepieciešams saņemt attiecīgās sporta veida federācijas atzinumu.
Treneru sertifikāts ir derīgs piecus gadus. Pēc tam tas atkal jāatjauno, iesniedzot dokumentus, kas apliecina arī veiktā trenera darba praksi – profesionālās darbības pārskatu par pēdējiem pieciem gadiem un iegūto tālākizglītību 60 stundu apjomā sporta trenera jomā.
Saskaņā ar Latvijas likumdošanu par sporta treneri drīkst strādāt speciālists, kuram ir derīgs trenera sertifikāts.
Sertifikācijas kārtība un sporta speciālistu reģistrs pieejams LSFP mājaslapā https://lsfp.lv/sertifikacija/sertifikacijas-kartiba.
2019. gadā LSFP sertificētie treneri
| Sporta veidi | Skaits |
| fitnesā (atlētiskajā vingrošanā) | 124 |
| vieglatlētikā | 58 |
| basketbolā | 50 |
| peldēšanā | 41 |
| futbolā | 36 |
| hokejā | 34 |
| aerobikā | 23 |
| volejbolā | 17 |
| fitnesā (veselības sportā) | 16 |
| tenisā | 15 |
| jātnieku sportā | 14 |
| karatē | 13 |
| handbolā | 11 |
| mākslas vingrošanā | 11 |
| džudo | 10 |
| nūjošanā | 9 |
| brīvajā cīņā | 8 |
| daiļslidošanā | 8 |
| airēšanas slalomā | 7 |
| boksā | 7 |
| galda tenisā | 7 |
| biatlonā | 6 |
| distanču slēpošanā | 6 |
| džiu-džitsu | 6 |
| florbolā | 6 |
| orientēšanās sportā | 6 |
| pauerliftingā (spēka trīscīņā) | 6 |
| sporta vingrošanā | 6 |
| šahā | 6 |
| tekvon-do | 6 |
| riteņbraukšanā šosejā | 5 |
| svarcelšanā | 5 |
| kikboksā | 4 |
| paukošanā | 4 |
| riteņbraukšanā MTB | 4 |
| smaiļošanā un kanoe airēšanā | 4 |
| vispusīgajā fiziskajā sagatavotībā | 4 |
| airēšanā | 3 |
| grieķu-romiešu cīņā | 3 |
| kāpšanas sportā | 3 |
| modernajā pieccīņā | 3 |
| orientēšanās | 3 |
| riteņbraukšanā BMX | 3 |
| triatlonā | 3 |
| aikido | 2 |
| badmintonā | 2 |
| bobslejā | 2 |
| burāšanā | 2 |
| kalnu slēpošanā | 2 |
| kamaniņu sportā | 2 |
| lēkšanā uz batuta | 2 |
| loka šaušanā | 2 |
| riteņbraukšanā | 2 |
| šorttrekā | 2 |
| beisbolā | 1 |
| biljardā (snooker) | 1 |
| frīstailā | 1 |
| golfā | 1 |
| kamanu suņu sportā | 1 |
| kendo | 1 |
| kērlingā | 1 |
| krosmintonā | 1 |
| lakrosā | 1 |
| ložu šaušanā | 1 |
| minigolfā | 1 |
| motosportā | 1 |
| parabobslejā | 1 |
| pludmales volejbolā | 1 |
| regbijā | 1 |
| sambo | 1 |
| skeletonā | 1 |
| snovbordā | 1 |
| u-šu | 1 |
| vindsērfingā | 1 |