Šodien, 26. septembrī norisinājās Latvijā pirmais sporta komunikācijas forums “SPORTSCOMM’ 17 – Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā”, kurā diskutēja par mārketinga metodēm sporta popularizēšanā un būtiskiem priekšnosacījumiem veiksmīgai sponsoru piesaistei.
Forumu atklāja LSFP Prezidents Einars Fogelis, kurš savas uzstāšanās laikā iepazīstināja ar LSFP un Kantar TNS veikto pētījumu par Sportošanas paradumiem strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū. Ar pētījuma saturu var iepazīties šeit. Latvija ir atpazīstama ar aktīviem sporta faniem, bet 66% aptaujāto atzīst, ka Latvijas sportistu panākumi nemudina iedzīvotājus pievērsties fiziskajām aktivitātēm un tikai 25% iedzīvotāju pievērsties sportošanai varētu pamudināt iespēja sportot kopā ar kādu zināmu sportistu, atzinuši aptaujas dalībnieki.
“Latvijas sportistu panākumi palīdz celt nācijas pašlepnumu un mūsu pašapziņu, cik mēs esam spēcīgi kopā. Taču tas nemudina sākt sportot kopā – mēs esam diezgan lieli individuālisti, jo puse labprāt sporto vienatnē,” atzīst Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, kurš ar pētījuma rezultātiem otrdien iepazīstināja tautas sporta mārketinga foruma “SPORTSCOMM’17 – Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā” dalībniekus. “
Aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas nodarboties ar riteņbraukšanu, fitnesu un peldēšanu. Savukārt 45% no aptaujātajiem ir izmēģinājuši jaunu sporta veidu, kas ir atšķirīgs no skolas laika sportošanas ieradumiem vai agrākajām sporta aktivitātēm.
Kā liecina pētījuma dati, aptuveni ceturtā daļa jeb 23% strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem atzīst, ka viņiem ir veselības problēmas, ko ārsts skaidro ar nepietiekamo fizisko aktivitāti. Un tomēr 68% strādājošo aptaujā norādījuši, ka ikdienā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vairāk nekā puse no šiem iedzīvotājiem (56%) ar sportu un fiziskajām aktivitātēm nodarbojas lielāko savu dzīves daļu. 28% iedzīvotāju ir atzinuši, ka ikdienā nesporto – no viņiem lielākā daļa (43%) nesporto kopš beiguši skolas gaitas.
Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem visbiežāk ir atzinuši, ka savulaik interesi par aktīvu dzīvesveidu viņiem radīja sporta skolotāji, bet visbiežāk tieši sievietes un iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzina, ka sporta skolotāji viņiem nav radījuši interesi par sportu un aktīvu dzīvesveidu. Salīdzinoši biežāk sievietēm un iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem fiziskās aktivitātes skolā raisījušas nepatiku pret sportu.
TNS Kantar foruma laikā iepazīstināja ar vēl viena unikāla pētījuma datiem par sporta nozares sadarbības iespējām ar uzņēmējiem. Par šī pētījuma rezultātiem detalizēti stāstīja Kantar TNS pārstāves Revita Logina un Inta Priedola. Kā norādīja pētījuma veicēji, tad galvenais ir saprast sabiedrības gaidas un vēlmes attiecībā uz sporta pasākumu atbalstīšanu. Izprotot Latvijas cilvēku šī brīža vērtības un vēlmes, varēs precīzāk atrast win-win (abas puses ir ieguvēji) stratēģiju uzņēmēju uzrunāšanai, sporta pasākumu atbalstīšanai. Starp būtiskām vērtībām aptaujas dalībnieki nosauca ģimeniskumu, tradīciju svinēšanu, saliedētību, mērķtiecīgumu, kultūras un mākslas personības, drošību un stabilitāti, kā arī dzīvesprieku un bezrūpību.
Aptaujas dalībnieki uzskata, ka sportam ir nepieciešams atbalsts, tas apsteidza arī atbalstu labdarības pasākumiem, kā arī izglītībai. Noteicošais, kāpēc sports ir jāatbalsta, pēc aptaujas dalībnieku domām ir tas, ka sports vieno un saliedē, tā ir investīcija nākotnē un tas rada prieku. Viens no būtiskākajiem secinājumiem par šī brīža situāciju ir sponsoringa ilgtermiņa stratēģijas trūkums, uzņēmējiem nepieciešams atrast savu nišu, savu sporta veidu, kuru atbalstīt un arī aktīvi to izmantot komunikācijā. Tas palielina uzņēmuma atpazīstamību un arī veicina darbinieku lojalitāti.
Uzņēmumiem ir iespēja izvēlēties ieguldīt ievērojamus finansiālos līdzekļus vai arī pašiem aktīvi iesaistīties sporta pasākumos to norises vietās, veicinot zīmola, produkta vai pakalpojumu atpazīstamību. Būtiski, lai tas būtu saskaņā ar uzņēmuma filozofiju un mērķiem.
Par to, kā piesaistīt aktīvam dzīves veidam jauniešus, kā viņus ieinteresēt un uzrunāt savā prezentācijā stāstīja Raimonds Elbakjans – Ghetto Games dibinātājs. Viens no veiksmes priekšnosacījumiem bija jau no pašiem pirmajiem pasākumiem izmantot jauniešiem saprotamu un tuvu komunikāciju sociālajos tīklos, internetā, ar atraktīviem video. Pašreiz komunikācija sociālajos tīklos jau ir pamainījusies un ir būtiski jādomā par saturu, kas tiek izmantots Facebook. Kā Raimonds forumā uzstājoties teica, nav universāla formula, kā ir jādara vai kurš video būs skatītākais, visu laiku ir jāeksperimentē un jāvēro aktuālie notikumi. Jāveido sinerģija ar apkārt notiekošo. Var izveidot plānoto komunikācijas plānu gadam, bet tur noteikti nevarēs paredzēt šī brīža aktualitātes, uz tām ir pašiem jāreaģē. Būtiski sportu popularizēt kā labas pašsajūtas priekšnosacījumu nevis tikai kā skaistu ķermeni. Ghetto Games pasākumi var notikt, apvienojot vairākus finansējuma avotus – tā ir Rīgas pašvaldība, reģionālās pašvaldības, sponsori un atbalstītāji, ES fondi, pēc iespējas atbildīgās ministrijas un pavisam nedaudz arī dalības maksa.
Savukārt par futbola popularizēšanu Eiropā savā prezentācijā stāstīja Noels Mūnijs (Noel MOONEY) – UEFA Mārketinga Menedžeris. UEFA nākamo divu gadu laikā plāno pievērst īpašu uzmanību futbola attīstībai Baltijas valstīs, jo lai arī visā pasaulē futbols ir ļoti populārs, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tā nav, atzina N.Mūnijs, UEFA mārketinga menedžeris. “Mums jāstrādā vairāk šajā reģionā,” sacīja N.Mūnijs.
“Ja bērns spēlē futbolu regulāri līdz astoņu gadu vecumam, ir liela iespējamība, ka viņš nāks uz futbola spēlēm un nodarbosies ar sportu arī tad, kad izaugs liels,” uzsvēra UEFA pārstāvis. Tāpēc šobrīd sporta organizācijām ir jādomā ne tikai, kā uzrunāt savu tiešo auditoriju, bet arī kā parūpēties, lai ģimenēm un bērniem sports un ar sportu saistītie pasākumi – spēļu apmeklējumi, treniņi – kļūtu par patīkamu pieredzi. “Ja jūsu stadionā nav, kur uzlādēt telefona bateriju vai bezvadu internets, viņiem jau šī labā pieredze tiek laupīta,” pārliecināts ir N.Mūnijs.
UEFA GROW programma ir izstrādāta, lai sniegtu mārketinga un komunikāciju atbalstu katrā individuālajā valstī. Viens no pirmajiem soļiem ir veikt pētījumu par futbola atpazīstamību un tad jau tiek lokalizētas mārketinga stratēģijas vadlīnijas, pēc kurām tad nacionālā futbola federācija var rīkoties. Ikvienai mārketinga aktivitātei ir jābūt ļoti skaidram mērķim. Ir daudz un dažādu veidu, kā futbola klubi piesaista un iesaista savus fanus. Futbola stadionos tiek rīkotas bērnu dzimšanas dienas ballītes vai komandas saliedētības pasākumi. Arī šajā digitālajā laikmetā būtiska ir futbola spēlētāju satikšanās ar saviem faniem klātienēm. Sponsoru piesaistei un attiecību veidošanā arvien pieaugošāka loma ir fanu datu bāzes izveidei, uzturēšanai un izmantošanai. Lielākais izaicinājums ir sekotājus no sociālajiem tīkliem iekļaut savā datu bāzē, jo sociālo tīklu komunikācija kļūs arvien sarežģītāka, algoritmi ziņu plūsmas regulēšanā kļūst arvien komplicētāki. Ir jādomā par savu fanu tiešu uzrunāšanu un piesaistīšanu.
Savukārt Artūrs Mednis, sociālo mediju un digitālā mārketinga speciālists, savā prezentācijā uzsvēra datu un faktu nozīmi digitālajā mārketingā. Ikvienu pieņēmumu ir nepieciešams pārbaudīt, jo tikai tā ir iespējams sasniegt mērķi. Tieši faktu ignorēšana vai paļaušanās uz pieņēmumiem ir viena no tipiskākajām šī brīža kļūdām. Pašreiz liels uzsvars digitālajā komunikācijā ir uz Facebook, bet pārējās digitālās komunikācijas metodes praktiski netiek izmantotas. Komunikācijas sociālajos tīklos ir jāpapildina ar infografikām, video, landing page, rakstiem blogos, mājaslapā. Un ir jāiegaumē, ka par kanālu svarīgāks ir saturs, ja būs interesanta un pārdomāta informācija, tad arī ir iespēja to informāciju pasniegt dažādos veidos. Pašreiz ir tendence, ka sports ir kā izklaide, laika pavadīšana. Tas ir jāattīsta un jāizmanto, jo agrāk radītais priekšstats, ka sports tas ir grūti, smagi, laikietilpīgi, rada atgrūdošu efektu. Cilvēki grib redzēt sev līdzīgos, kas ar sportu nodarbojas un ir aktīvi.
Par Lattelecom Rīgas maratona organizēšanu un tur gūtajām atziņām savā uzstāšanās reizē stāstīja Aigars Nords. Liela pasākuma galvenais nosacījums ir neizgāzties pirmajā gadā. Ir jāatrod pareizā ambīcija gan sponsoru uzrunāšanā, gan pasākuma mērķa noteikšanā. Būtiski katram sponsoram atrast nišu, kas saskan ar viņa zīmola stāstu vai pakalpojumu. Viņš uzsvēra, ka apjomīgu pasākumu organizēšana nav iespējama bez sponsoru atbalsta un būtiski ir finansējumu piesaistīt idejai. Pasākuma organizēšanā noteikti ir jāapzinās visas izmaksu pozīcijas un jāizvērtē katras plānotās aktivitātes izmaksas. A.Nords uzstāšanās laikā detalizēti stāstīja par maratona organizēšanas izmaksu pozīcijām un par stereotipiem, kādi ir saistībā ar lielu pasākumu organizēšanu. Maratonu popularitātes pieaugums ietekmē arī “Lattelecom Rīgas maratons” mērķus un ambīcija ir būt par vienu no TOP 20 maratoniem pasaulē.
Sergeja Vaido, Red Bull Sporta mārketinga menedžera uzstāšana bija sava veida SVID analīze, kur izvērtēja tieši Latvijas pasākumus. Red Bull ir globālā stratēģija, kas katrā valstī tiek lokalizēta, atbilstoši katras valsts vajadzībām un iespējām. Latvijā ir pasākumi, kurus vēl nevar organizēt vai arī ir pasākumi, kuri tomēr negūst popularitāti. Bet pati būtiskāk Red Bull iezīme sporta pasākumu organizēšanā ir ierastiem sporta veidiem pievienot kaut ko jaunu vēl nebijušu. Tas ir Red Bull Road Rage, kad par bobsleja trasi brauc lejā ar velosipēdu. Vai arī Red Bull Twitch N Ride, kad skiorings notiek nevis uz ledus, bet izveidotā trasē Cēsīs. Šie ir tikai daži no piemēriem, kas raksturo Red Bull pieeju, atrast lokālu, vietējiem iedzīvotājiem interesantu sporta veidu un pievienot tam Red Bull asumu.
Par Tautas sporta atspoguļojumu televīzijā stāstīja Reinis Ošenieks, TV žurnālists.
Raidījumā “Sporta studija” tautas sporta sižeti ir 20%, tas ietver tautas sporta pasākumus; izglītojošus sižetus, kur runā ar treneriem tehniskajiem speciālistiem; iedvesmojoši personību stāsti; tautas sporta akciju “Mans treneris”, sporta laukumu iekārtošana; Sporta studijas izaicinājums. R.Ošenieks apskatīja un analizē Youtube kanāla saturu, kādi video šajā komunikāciju kanālā ir populārākie, jo iepretim Facebook, šeit var efektīvāk noteikt skatītāju pavadīto laiku, tas ir objektīvāks rādītājs. Ja sižetu garums nav noteicošais, tad tautas sporta sižetu saturs un tēma ir noteicošā. Lielākais skatījums ir sižetiem ar ieteikumiem sporta vingrinājumu veikšanai, treneru rekomendācijas, sižeti ar noderīgu un interesantu saturu.
Foruma noslēgumā ar prezentāciju par aplikāciju un sporta gadžetu izmantošanu un iespējām stāstīja Reinis Zitmanis – Latvijas Digitālais čempions un Itero.eu dibinātājs. R.Zitmanis analizēja vairākus tehnoloģiskos risinājumus, kas var palidzēt un arī motivēt ikdienas sporta aktivitātēm. Viņš pieskārās arī tendencēm, kas novērojamas sociālajos tīklos. Bet viena no galvenajām atziņām bija – iespējas, ko sporta nozares pārstāvji var izmantot, veidojot sadarbību ar IT nozares jaunajiem profesionāļiem. Pašreiz ir neskaitāmas iespējas, ko var var panākt ar dažādiem IT risinājumiem un aplikāciju izveidi, ja ir definēti nepieciešamie parametri. Ir iespējams izstrādāt algoritmus, kas ievērojami var atvieglot un palīdzēt sportistiem treniņu procesā. Precīzi nosakot nepieciešamos datus, ko nepieciešams iegūt un analizēt, IT speciālisti var izstrādāt atbilstoši ierīci. Iestrādes ir jau skeitbordā, kur jau tagad var noteikt gan laiku, ko skeitbordists triku izpildīšanas laikā pavada gaisā, gan daudz citus būtiskus tehniskus rādītājus. Arī biatlonisti izmanto iekārtu, kurā treneri var nolasīt vēja ātrumu un virzienu, sportista pulsu, ātrumu un citus būtiskus datus. Sporta nozares un IT tehnoloģiju sinerģija ir nākotnes iespējas, kas var dot tik nozīmīgās sekundes sportistiem.
Foruma laikā pirms katra runātāja tika veikta interaktīva aptauja, kas ļāva uzzināt arī klātesošo viedokli par dažādiem sporta jomas jautājumiem.
Sporta komunikācijas forums “SPORTSCOMM ’17 - Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā” notika Eiropas Sporta nedēļas ietvaros. Eiropas Sporta nedēļa Latvijā un visā Eiropā notiks trešo gadu, šogad tā norisinās no 23. līdz 30. Septembrim. Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva ar mērķi pievērst Eiropas iedzīvotājus aktīvam dzīvesveidam un skaidrot tā pozitīvo ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti.
Eiropas Sporta nedēļas iniciators – Eiropas Komisija, projektu atbalsta – Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas valsts mežu vēstniecība.
Sekojiet līdzi aktualitātēm www.beactivelatvia.lv; Instagram: @lsfp_lv; un Facebook: @lsfp.lv, Twitter: @LSFP_LV, mirkļbirkas: #beactivelatvia #sportsvieno #pamegini
Sīkāka informācija:
Dace Zvaigzne
e-pasts dace.zvaigzne@lsfp.lv
tel. 67288924
mob. 29388383