Latvijas Kērlinga Asociācijas prezidente Ieva Palma
Ieva Palma ieņem Latvijas Kērlinga Asociācijas (LKA) prezidentes amatu no 2015. gada septembra. Asociācijas valdē šobrīd darbojas pieci profesionāļi, kuriem katram ir savas padziļinātas zināšanas un atbildība par asociācijas attīstību un sporta veida popularizēšanu.
Ievai amata pienākumus palīdz veikt praktiskās zināšanas, kas iegūtas jau vairāk nekā 10 gadus spēlējot kērlingu – tas ļauj precīzāk noteikt kādi šķēršļi vai izaicinājumi var traucēt sporta veida attīstību, un kādi faktori varētu to veicināt. Viņa tic, ka sportisti, kas nodarbojas ar šo sporta veidu, ir patiesi patrioti šīs spēles tradīcijām.
Ieva sāka spēlēt kērlingu pirms vairāk nekā 10 gadiem. Ar šo sporta veidu viņu saveda kopā nejaušība – kolēģe kādā nedēļas nogalē uzaicināja spēlēt Latvijas čempionātā Jelgavā. Tā sākās Ievas draudzība ar kērlinga sportu. Tajā laikā bija samērā neliels skaits cilvēku, kas spēlēja kērlingu, turklāt, ar šo sporta veidu varēju nodarboties tikai Jelgavā.
Kāpēc kērlings?
Lai iesāktu spēlēt kērlingu, nav nepieciešami milzu finansiāli ieguldījumi. Spēlētgribētājam ir nepieciešams silts tērps – siltas bikses, jaka, cimdi un kurpes ar rievotām zolēm, kas neslīd uz ledus. Protams, kad cilvēks ir nolēmis nodarboties ar sportu profesionālā līmenī, viņš var iegādāties speciālos apavus, bet tas viennozīmīgi nav svarīgi sākuma posmā. Papildus inventārs ir speciālā slotiņa, bet tā pieejama īrei katrā kērlinga hallē.
Pirms I. Palma sāka nodarboties ar kērlingu, viņa bija saistīta ar individuālajiem sporta veidiem, tādiem kā vieglatlētika, peldēšana un riteņbraukšana. Šajos sporta veidos katrs pats ir atbildīgs par sasniegtajiem rezultātiem, un tādos komandas sporta veidos, kuros darbojas lielāks skaits dalībnieku, kā piemēram, futbols vai hokejs, tik krasi neizjūt, ja kāds no dalībniekiem nav 100% veicis savu darbu.
Kērlings ir unikāls ar to, ka jāiemācās ļoti labi sastrādāties, jo komandā ir tikai 4-5 cilvēki. Šajā sporta veidā ir ārkārtīgi svarīga katra komandas dalībnieka loma un sniegums. Tas nozīmē, ka jebkurā spēles momentā ikvienam ir jābūt gatavam palīdzēt pārējiem komandas biedriem. Var teikt, ka emocionālā saskaņa un savstarpējā sapratne ir neizmērojami nozīmīgs elements, kas nosaka komandas rezultativitāti. Kērlinga komandu veidojot, pozīcijas tiek iedalītas atkarībā no tā, kādas ir katra dalībnieka spēcīgās puses – piemēram, komandas kapteinim jābūt spēcīgai stratēģiskajai domāšanai. Šīs iemaņas palīdz arī darbā, jo ir izveidojusies izpratne, ka komanda ciešā un saliedētā darbā strādā vienam kopējam mērķim.
2 līdz 2,5 stundas, kuru laikā notiek spēle, komandas dalībniekiem jābūt fiziski un emocionāli sagatavotiem sastrādāties, noturēt uzmanību uz spēli, domāt vairākus gājienus uz priekšu – ne par velti šo spēli dēvē par šahu uz ledus. Var apgalvot, ka kērlings pilnveido indivīda emocionālo un fizisko sagatavotību, kā arī stratēģisko domāšanu.
Kas var pamudināt iesaistīties šajā sporta veidā?
Jaunajai paaudzei ir atšķirīga motivācijas sistēma – viņiem ir svarīgi pamanīt rezultātus relatīvi īsā laika periodā, savādāk interese zūd. Priekšrocība kērlingā Latvijā ir tā, ka relatīvi īsā laika periodā var sasniegt līmeni, lai startētu Eiropas vai Pasaules čempionātā, jo konkurence pašreiz ir relatīvi neliela. Tā arī uzskatāma par šī sporta veida priekšrocību no jauniešu perspektīvas. Neskatoties uz samērā nelielo konkurenci, šis sporta veids prasa lielu pašdisciplīnu – katram sportistam individuāli ir jāuzņemas atbildība, jānāk laicīgi uz treniņiem un jāpiedalās sacensībās.
Lai noturētu komandas motivāciju, nedrīkst aizmirst par trenera būtisko lomu. Var teikt, ka katrai komandai vajadzīgs treneris ar specifisku pieeju – tāds, kas palīdz komandai spēļu tehniskajā organizēšanā, tāds, kas izaicina augstākiem sasniegumiem, vai tāds, kas palīdz mainīt treniņu rutīnu. Katrā komandas attīstības stadijā būs nepieciešams atšķirīgs atbalsts no trenera puses.
Kērlings Latvijā
Šobrīd Latvijā aktīvi spēlējošas ir ap 8 sieviešu, 10 vīriešu un 2 senioru komandas. Neskatoties uz salīdzinoši mazo komandu skaitu, Latvija ir veiksmīgi startējusi gan Eiropas, gan Pasaules čempionātos. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka šobrīd aug jaunā Latvijas kērlinga spēlētāju paaudze. Aktīvi spēlē un piedalās sacensībās arī junioru kērlinga komandas.
Šobrīd LKA aktīvi un veiksmīgi piesaista skolas vecuma jauniešus spēlēt kērlingu. Jau 2015. gadā tika uzsākta jauna iniciatīva, apciemojot skolas un prezentējot jauniešiem šo sporta veidu, kā arī dodot iespēju iemēģināt roku grīdas kērlingā, kas ir radījusi patiesu interesi jauniešu vidū par šo sporta veidu. Labākajiem spēlētājiem LKA arī dod iespēju trenēties specializētajā kērlinga hallē, kā arī nodrošina apstākļus, lai šie jaunieši var arī turpināt treniņus un attīstīt savas iemaņas šajā sporta veidā.
Līdz šim vienīgā specializētā kērlinga halle Baltijas valstīs atradās Rīgā, bet nesen tika atklāta jauna halle arī Igaunijā. Šādas specializētās halles viennozīmīgi nodrošina pieejamību šim sporta veidam un sporta veida popularitātes pieaugumu. Vēl iespējas trenēties kērlingā ir Ventspilī un Daugavpilī.
LKA stratēģija
Sporta veids ir pieejams ikvienam – sākot jau no 10 gadu līdz pat 70 gadu vecumam. Šodien kērlingu aktīvi spēlē ap 200 sportistu, bet stratēģiskajā LKA plānā par mērķi ir noteikts līdz 2022. gadam iesaistīt vismaz 700 aktīvu spēlētāju. Kā to izdarīt?
LKA stratēģiskās attīstības plāns 2016 -2022 ir pieskaņots olimpisko spēļu ciklam. Asociācijas definētā attīstības vīzija ir "kērlings ir visiem pieejams, atpazīstams un cienījams sporta veids Latvijā". Lai šo mērķi sasniegtu, LKA plāno tuvāko 6 gadu laikā nodrošināt vidi, kas veicinātu ilgtspējīgu sporta veida attīstību.
Asociācijas attīstības stratēģija balstās uz galvenajiem 4 elementiem – infrastruktūras attīstību, aktīvo spēlētāju skaita palielināšanu, atpazīstamības veicināšanu un augstu sasniegumu sportā atbalstīšanu un veicināšanu.
Lai padarītu kērlingu pieejamu visiem, asociācijas vadība par uzdevumu ir izvirzījusi izveidot Latvijā 10 kērlinga celiņus nākošo 6 gadu laikā. Šobrīd ir zināms, ka nacionālā stadiona "Daugava" attīstības plānā ir iezīmēta kērlinga halle, bet ar to ambīcijas nebeidzas, un tiek turpināts meklēt iespējas izveidot halli arī Pārdaugavā, kā arī citās Latvijas pilsētās ārpus Rīgas.