Prezidents Vito Feldmanis
Kopš 1997. gada Vito Feldmanis darbojas kā prezidents Latvijas Sporta deju federācijā. Pirms tam un paralēli visu laiku nodarbojies ar deju apmācību, trenējot pārus dažāda līmeņa sacensībām.
Maģistra grādu horeogrāfijā Vito Feldmanis ieguvis Latvijas valsts Konservatorijā 1981. gadā, un drīz pēc tam – 1983. gadā – sācis strādāt Jūrmalas mākslas skolā par sporta deju kolektīva vadītāju. Tur viņš strādā arī šodien.
Vito aktīvi darbojas Pasaules Sporta deju federācijā (WDSF) kā augstākās kategorijas tiesnesis un galvenais tiesnesis.
Kāpēc sporta dejas?
Neiroplasticitāte ir nesen atklāta parādība, kas pretēji iepriekš pieņemtiem uzskatiem par nervu šūnu neatjaunošanos, nosaka šo šūnu spēju atjaunoties. Tā ļauj cilvēkiem atgūties no insulta, centrālās nervu sistēmas traumām, iedzimtām kaitēm, pārvarēt autismu, epilepsiju, mācīšanās traucējumus, depresiju un atkarības. Tomēr ne katra fiziska aktivitāte veicina neiroplasticitāti – drīzāk tā ir viena, konkrēta aktivitāte, kas tiek veikta padziļināti un ilgstošā laika posmā. Kā piemēru var minēt dejošanu un mūzikas instrumenta apguvi.
Runājot par mūsdienu vides negatīvo ietekmi uz smadzeņu darbību, hipno – psihoterapeite Dace Rolava[1] atklāj: "Šodien pie stresa, ar ko saskaras biznesa, lietišķais, ikdienas cilvēks var saskarties ar situāciju, ka smadzenes nespēj pietiekami aktīvi darboties, jo stress un pārslodze dara savu. Principā smadzenēs šādos apstākļos zūd aktivitāte, tās sāk lēnāk strādāt. Mēs runājam par neirozēm, depresijām, noguruma sindromu. Un ar šo problēmu saskaras ne tikai seniori, bet arī jauni un vidēja vecuma cilvēki".
Kā psihiatrs, psihoanalītiķis, zinātnieks un autors Normans Doidžs[2] raksta savā grāmatā "The Brain That Changes Itself": "Fiziskās aktivitātes, piemēram, jaunu dejas soļu apgūšana, palīdz uzlabot līdzsvara problēmas. Kā papildus ieguvums uzskatāms arī socializēšanās elements, kas pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību".
Hipnopsihoterapeite Dace Rolava atzīst: "Tieši dejas rehabilitācija ir ieteicama pie iepriekš minētajiem traucējumiem. Tā profilaktiski vēlama gan jauniem cilvēkiem – pie depresījām, gan senioriem – uzmanības noturēšanas, demences u.c. gadījumos. Dejošanai ir liels potenciāls renesansai brīdī, kad sabiedrība izpratīs dejas pozitīvo ietekmi uz smadzeņu darbību".
Normans Doidžs raksta: "Vien atkārtojot deju soļus, ko esat apguvis jau daudzus gadus atpakaļ nepalīdzēs uzturēt formā motoro garozu, kas atbild par skeleta muskuļu kustībām. Lai uzturētu prātu aktīvu, nepieciešams apgūt ko jaunu, pie nosacījuma, ka tas prasa nedalītu uzmanību un koncentrēšanos. Kā piemēram, jaunu dejas soļu apgūšana uzskatāma gan par fizisku, gan mentālu izaicinājumu, jo prasa lielu koncentrēšanos. Šāda aktīva jaunu iemaņu apgūšana ļauj gan noglabāt jauniegūtās atmiņas, gan viegli piekļūt vecākām atmiņām".
Normans Doidžs savā grāmatā runā arī par riska samazināšanu saslimšanai ar Alcheimera slimību un demenci: "Jo izglītotāki esam, jo vairāk socializējamies un iesaistamies fiziskās aktivitātes. Pie tam – jo intelektuālākas aktivitātes izvēlamies veikt ikdienā, jo mums ir mazāk risks saslimt ar Alcheimera slimību vai demenci. Tomēr ne visas aktivitātes dod vienlīdzīgus rezultātus. Jauna mūzikas instrumenta apguve, lasīšana un dejošana ir tieši saistāma ar mazāku demences risku".
RSU profesors Guntis Bahs[3] stāsta par deju kā rehabilitācijas un pašsattīstības paņēmienu: "Ar mērķtiecīgu rehabilitācijas procesu, vai mērķtiecīgu pašattīstības procesu pat veseliem indivīdiem var attīstīt smadzeņu reģionus. Atslēgas vārds ir padziļināta jaunu zināšanu un prasmju apgūšana ilgstošā laika posmā, kā rezultātā tiek veicināta konkrētā smadzenu reģiona attīstība."
RSU profesors Guntis Bahs, runājot par mūsdienu tehnoloģiju nozīmi neiroplasticitātes pētniecībā, atzīst: "Mūsdienās, kad tehnolģijas spēj vizuālizēt smadzeņu aktivitāti un izteikt to konkrētās mērvienībās, ar pozitronu emisijas tomogrāfijas un kodolu magnētiskā rezonanses palīdzību var aplūkot galvas smadzeņu uzņēmumus pirms un pēc ārstēšanas jeb intelektuālās vai fiziskās ārstēšanās kursa. Šie attēli demonstrē absolūti vērā ņemamas izmaiņas – smadzeņu reģionos, ar kuriem veikts ilgstošs darbs, liecina par daudz lielāku aktivitāti".
Situācija
Klubi, kuros var apgūt sporta dejas, aptver visu Latviju – tie atrodas gan Rīgā, gan reģionos, kā piemēra, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Siguldā, Valmierā, Rezeknē un Daugavpilī. Sporta klubu skaits uz doto brīdi ir ap 70, savukārt aktīvo dejotāju skaits aptuvena ir 2000, un šim skaitlim nav tendence krasi mainīties. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā procentiāli ir daudz dejotāju.
Gandrīz katru sestdienu un svētdienu tiek rīkotas sacensības dažādām vecuma grupām un sporta deju disciplīnās. Sporta deju federācija ļauj klubiem pieteikt sacensības oficiālajam kalendāram gadu uz priekšu, kas tiek arī aktīvi aizņemts.
Ik gadu Latvija organizē Pasaules un Eiropas mēroga čempionātus un kausus. Latvijas dejotāji aktīvi piedalās arī sacensībās ārzemēs.
Oficiālais sadalījums pirmkārt ir pa vecuma grupām (Bērni-I, Bērni-II, Juniori-I, Juniori-II, Jaunieši, Jaunieši U21, Pieaugušie, Pieaugušie II, Seniori I, Seniori II, Seniori III, un Seniori IV), otrkārt – deju disciplīnām (standartdejas, latīņamerikas dejas un 10 dejas).
Stratēģija
Turpināt treneru semināru organizēšanu, kā arī darbu ar Latvijas izlasi.
Izaicinājums Latvijas Sporta deju federācijai ir nepieciešamība izklāt ar parketu zāles grīdas sacensību norises vietās, jo ir nostiprinājies uzskats, ka dejotāji sabojā grīdu ar deju kurpju papēžiem. Tas palielina izmaksas sacensību rīkošanai. Interesanti, ka ar šādu problēmu nenākas saskarties mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Neskatoties uz šo faktu, federācijas stratēģijā nav celt un uzturēt savu specializēto deju halli. Ir iepriekš bijuši mēģinājumi to darīt, tomēr šāda pieeja nav atmaksājusies.
Federācija apsver iespēju arī turpmāk pilnveidot sadarbību ar zāļu pārvaldītājiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ļautu organizēt sacensības atšķirīgās norises vietās, tādējādi neradot dejotājiem konveijera sajūtu.
Papildus tam, Sporta deju federācija uzskata par prioritāti attīstīt sadarbību ar medijiem, lai būtiski veicinātu publicitāti par federācijas aktivititātēm.