Aicinām iepazīties ar Latvijas Cīņas federācijas profilu. Federācija sevī apvieno dažādus cīņas veidus, no kuriem pazīstamākie ir – brīvā cīņa un grieķu – romiešu cīņa. Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs lielākās cerības tiek saistītas ar Anastasiju Grigorjevu.
Prezidents Dzintars Ubrančiks
Dzimis 1975. gada 12. martā Liepājā. Mācības apguvis Liepājas 15. vidusskolā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis augstāko izglītību specialitāte grieķu – romiešu cīņas treneris. Šobrīd uzņēmējs – transporta un loģistikas jomā. Vairākkārtējs Latvijas čempions grieķu – romiešu cīņā, divkārtējs Latvijas Olimpiādes uzvarētājs grieķu – romiešu cīņās, vairākkārtējs starptautisko sacensību uzvarētājs grieķu – romiešu cīņās. Latvijas mēroga sacensību uzvarētājs pludmales cīņās.
Sporta veidi
Olimpiskie sporta veidi: Brīvā cīņa, brīvā cīņa sievietēm, grieķu – romiešu cīņa. Neolimpiskie sporta veidi: pludmales cīņa, jostu cīņas, graplings, pankrations.
Kāpēc cīņa
Augsta kultūra, disciplīna, spēja cienīt pieredzējušākos – tas raksturo cīņas sportu. Jebkurš no cīņas veidiem audzina sportista raksturu, spēku un attīsta viņa personību. Ne velti cīņas sports bija viens no pirmajiem veidiem Olimpiskajā kustībā. Lai arī tas ir vīrišķīgs sports, tomēr ar to arvien vairāk nodarbojas meitenes.
Pārstāvniecība starptautiskajā federācijā
Starptautiskajā Cīņas federācijā šobrīd nav neviens Latvijas pārstāvis, bet mūsu tiesnesis Jānis Rončs šajā gadā nopelnīja iespēju tiesāt Riodežaneiro Olimpiskās spēles.
Juridiskie biedri 37
Reģistrētie sportisti 2327
Jaunieši līdz 1997. gadā dzimušie 1593
Treneru skaits: 51
Izplatība
Daugavpils, Daugavpils novads, Rīga, Liepāja Aizkraukle, Ādaži, Balvi, Bauska, Cēsis, Jelgava, Krāslava, Ķekava, Amata, Rēzekne, Saldus, Gulbene, Brocēni.
Lielākie sasniegumi
Brīvā cīņa sievietēm
Pēc neatkarības atjaunošanas
Olimpiskajās spēlēs
2012. g. Olimpiskajās spēlēs Londonā Anastasija Grigorjeva ieguva 9. vietu svara kategorijā līdz 63 kg.
Pasaules čempionātos
2014. g. pasaules čempionātā A. Grigorjeva izcīnīja 3. vietu svara kategorijā līdz 63 kg.
2005. g. Pasaules čempionātā U20 vecuma grupā Laura Skujiņa ieguva 5. vietu. 2014. g. Pasaules čempionātā L. Skujiņa izcīnīja bronzas medaļu svaru svara kategorijā līdz 69 kg.
Eiropas spēlēs
2015. gada Eiropas spēlēs A. Grigorjeva izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 63 kg.
Eiropas čempionātos
2005. g. Eiropas čempionātā U20 vecuma grupā L. Skujiņa ieguva 5. vietu. 2011. g. Eiropas čempionātā pieaugušajiem L. Skujiņa izcīnīja 5. vietu. 2014. g. Eiropas čempionātā L. Skujiņa ieguva bronzas medaļu svara kategorijā līdz 69 kg.
2010. g. Eiropas čempionātā svara kategorijā līdz 55 kg. 1. vietu izcīnīja A. Grigorjeva. 2012. g. A. Grigorjeva izcīnīja 2. vietu svara kategorijā līdz 59 kg. 2013. un 2014. gadā A. Grigorjeva izcīnīja 1. vietas svara kategorijā līdz 63 kg. 2016. gadā A. Grigorjeva izcīnīja 1. vietu svara kategorijā līdz 63 kg.
Grieķu – romiešu cīņa
Pirms Brīvvalsts un Brīvvalsts laikā
1912. g. Olimpiskajās spēlēs Stokholmā startēja trīs Latvijas sportisti – Jānis Polis (izstājās trešajā kārtā), Aleksandrs Miezītis un Nikolajs Fārnasts (izstājās otrajā kārtā).
1924. g. Olimpiskajās spēlēs Parīzē svara kategorijā līdz 82,5 kg dalītu 5./ 7. vietu ieguva Jānis Polis, svara kategorijā līdz 67,5 kg 9. vietu ieguva Rūdolfs Ronis. 1928. g. Olimpiskajās spēlēs Amsterdamā svara kategorijā līdz 82,5 kg dalītu 9./ 13. vietu ieguva Kārlis Pētersons, bet svara kategorijā virs 82,5 kg dalītu 9./ 10. vietu ieguva Alberts Zvejnieks. 1936. g. Olimpiskajās spēlēs Berlīnē svara kategorijā līdz 87 kg sudraba medaļu izcīnīja Edvīns Beitags. Svara kategorijā līdz 61 kg 5. vietā Krišjānis Kundziņš, bet svara kategorijā virs 87 kg dalītu 7./8. vietu ieguva Alberts Zvejnieks.
Pēc neatkarības atjaunošanas
Olimpiskajās spēlēs
1996. g. Olimpiskajās spēlēs Atlantā svara kategorijā līdz 57 kg 9. vietā ierindojās Aigars Jansons.
Pasaules čempionātos
2011. g. pasaules pieaugušo čempionātā Armands Zvirbulis izcīnīja 5. vietu svara kategorijā līdz 84 kg.
Eiropas čempionātos
2007. g. Eiropas U20 vecuma grupas čempionātā A. Zvirbulis izcīnīja 1. vietu. 2010. g. Eiropas pieaugušo čempionātā A. Zvirbulis ieguva 9. vietu.
2016. g. Eiropas čempionātā pieaugušo konkurencē 5. vietu svara kategorijā līdz 68 kg ieguva Ņikita Masjuks.
Brīvā cīņa
Pēc neatkarības atjaunošanas
1992. g. Olimpiskajās spēlēs Barselonā svara kategorijā līdz 62 kg dalītā 11./12. vietā ierindojās Eduards Žukovs. 2000. g. Olimpiskajās spēlēs Sidnejā svara kategorijā līdz 85 kg 11. vietu ieguva Igors Samušonoks.2012. g. Olimpiskajās spēlēs Londonā Armands Zvirbulis ieņēma dalītu 10. vietu.
Tuvākie mērķi
Ceram, ka Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs Anatasijai Grigorjevai izdosies izcīnīt kādu no godalgām. Tas ir viņas spēkos. Vēlamies jau tuvākajā nākotnē izveidot labu un produktīvu sadarbību ar Murjāņu sporta ģimnāziju. Esam panākuši mutisku vienošanos, ka nākamajā gadā Murjāņos tiks atklāta cīņas sporta sekcija ar desmit sportistiem. Labāko sportistu pulcēšana internātā dos pamatu labiem rezultātiem nākotnē. Pie tuvākajiem mērķiem jāpieskaita arī cīņas sporta infrastruktūras attīstīšanu Rīgā.
Nākotnes vīzija
Eiropas Cīņas federācijas prezidenta Tzeno Tzenova nosūtītajā vēstulē pēc aizvadītā Eiropas čempionāta, bija norādīts, ka Latvija ir paraugs citām valstīm, par to, kā būtu, jāorganizē tika augsta mēroga sacensības. Mūsu mērķis tālākā nākotnē ir organizēt pasaules kadetu un junioru čempionātus. Tāpat pie nākotnes mērķiem ietilpst kopējā sportistu skaita palielināšana un godalgu izcīnīšana visaugstākā mēroga starptautiskajās sacensībās.
Kontakti:
Mājaslapa: www.wrestling.lb
Tālrunis.: 67376058