Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) rubrikā “Sporta stipendiāts”, kurā 2015. / 2016. mācību gada LSFP Sporta stipendiju saņēmēji stāsta par savām gaitām sportā un izglītībā, kā arī atklāj to, kas pamudinājis pieteikties stipendijai, uzmanības centrā vieglatlēte Gunta Latiševa Čudare.
Pastāsti, kā sākās tavs ceļš vieglatlētikā...
Es sāku trenēties vieglatlētikā 15 gadu vecumā, brīdī, kad uzsāku gaitas 10. klasē. Tas bija laiks, kad manā dzīvē notika pārmaiņas. No dzimtā Lendžu ciemata un mazās lauku skoliņas bija jāpāriet uz Rēzekni, kur sāku mācības ģimnāzijā. Tā kā tobrīd jau bija pietiekoši daudz pārmaiņu, nebaidījos pamēģināt ko jaunu, un, sporta skolotājas mudināta, es aizgāju uz pirmajiem treniņiem pie trenera Pētera Stripkāna. Kopš tā laika skola un sports manā dzīvē bija galvenās prioritātes. Liekas, ka tās bija apstākļu sakritība, jo nelikās, ka tādā vecumā pieņemtie lēmumi krasi mainīs visu manu dzīvi. Viss gāja savu gaitu. Tagad saprotu, ka galvenie iemesli, kas man ļāva nonākt sportā, bija skolotāja vērīgā acs un trenera vēlme strādāt individuāli, koncentrējoties tieši uz mani.
Kuras ir tās lietas, kas tevi piesaista vieglatlētikā?
Es negribētu apgalvot, ka vieglatlētika ir mans mīļākais sporta veids. Bērnībā es noteikti vēlējos darīt ko citu, tostarp, trenēties komandu sporta veidos. Tomēr skatoties, kā man iet skrejceliņā, es izbaudu to, ka varu paļauties tikai uz sevi un zinu, ka neviens cits manu rezultātu neietekmēs. Es labi apzinos, ka visu, kas ir manos mērķos varu sasniegt pati. Tā ir vieglatlētikas burvība manā skatījumā. Otra lieta, kas man ļoti patīk savā sporta veidā, ir tā, ka mans ķermenis trenējoties sprinta distancēs jūtas tikai labāk un labāk. Mēs trenējamies vispusīgi, visu attīstām harmoniski.
Kuri ir tavi lielākie panākumi šajā sportā veidā?
Lielākie panākumi ir dalība augsta līmeņa sacensībās – Eiropas un pasaules čempionātos. Šobrīd esmu izpildījusi normatīvu 400 metru skrējienā arī Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm. Lai gan pie lielajām medaļām vēl neesmu tikusi, varu būt ļoti gandarīta, ka tik liela mēroga sacensībās esmu sasniegusi personiskos un valsts rekordus.
Pastāsti par savām studijām...
Kā jau iepriekš minēju, vidusskolā man bija divas galvenās prioritātes – sports un mācības. Prioritātes nemainījās arī, pieņemot lēmumu par studijām. Apsverot piemērotāko studiju programmu, tā netika pielāgota sportam. Skatījos, kas man šķiet noderīgs dzīvē un darba tirgū. Viena no izvēlētajām jomām bija jurisprudence. Jautājumu par augstskolu nebija – viennozīmīgi Latvijas Universitāte. Pēc mācību rezultātu izvērtēšanas iekļuvu budžeta grupā, kas bija galvenā motivācija studēt jurisprudenci Latvijas Universitātes tiesību zinātņu fakultātē.
Kā tu uzzināji par iespēju pieteikties LSFP Sporta stipendijai?
Pirmo reizi es pieteicos trenera mudināta, tomēr stipendiju neieguvu. Viens no iemesliem bija tas, ka pirmajā gadā nebiju sakrājusi pietiekami daudz konkursa kritēriju punktus sacensībās. Tomēr nākamajos divos gados pārvarēju konkursu un esmu LSFP Sporta stipendiātu vidū.
Pastāsti par savu ikdienu, savienojot sportu ar izglītību...
Mācos pilna laika klātienē, tādēļ, gandrīz katru darba dienu ir jāapmeklē augstskola. Līdzīgi arī ir ar treniņiem, kas notiek gandrīz katru dienu. Skolā būtiskākais ir koncentrēties uz pasniedzēju sacīto un rādīto. Tas atvieglo laiku pēc lekcijām un ļauj vairāk koncentrēties treniņiem. Treniņa laikā par studijām nedomāju. Visa koncentrācija veltīta katram vingrinājumam un uzdevumam. Brīvajā laikā mazāk lietoju sociālos tīklus, vairāk uzmanības vēršot augstskolas lietām.
Kādi būtu tavi ieteikumi sportistiem un studentiem, kuri plāno pieteikties LSFP sporta stipendijai nākamajā mācību gadā?
Ja vēlies stipendiju, ir jāstartē sacensībās, kas ietilpst LSFP Sporta stipendiju konkursa kritērijos. Lai iegūtu kritēriju punktus, cītīgi jātrenējas. Reizē arī jābūt stabilam mācībās. Jātiecas uz labāko, tad arī nebūs parādu studijās.
Ko tu vēlies sasniegt sportā?
Pati sev neesmu vēl uzstādījusi vienu konkrētu mērķi. Tie paši ik pa laikam parādās. Pirms kāda laika tā bija dalība Olimpiskajās spēlēs. Tagad koncentrējos uz pēc iespējas labāku rezultātu 400 metru skrējienā Olimpiskajā spēlēs Riodežaneiro. Vēlos, lai man ir sajūta, ka sportā esmu izdarījusi tik daudz, cik es tiešām varu.
Kāds ir tavs mērķis izglītībā?
Iegūt prestižu, pielietojamu un atzīstamu izglītību, lai tā būtu konkurētspējīga darba tirgū. Izglītība ir palīgs manai personiskajai attīstībai un izaugsmei ārpus stadiona. Un tā, manuprāt, ārkārtīgi svarīgāka, jo dzīvē noderēs ilgstoši. Ja sportisko formu es kādreiz zaudēšu, tad izglītību un pieredzi - nekad.