Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un žurnāls “Sports” aicina iepazīties ar Latvijas Riteņbraukšanas federāciju, kas šajā gadā atzīmē savu 130 gadu jubileju. Riteņbraukšanas federācija var lepoties ar divkārtējo Olimpisko čempionu Māri Štrombergu, kā arī ar citiem Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu medaļniekiem.
Prezidents Igo Japiņš
Dzimis 1950. gada 6. septembrī Rīgā. 1973. gadā absolvējis LVFI (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju). Sportiskajās gaitās izcīnījis uzvaras Latvijas čempionāta sacensībās šosejas un treka riteņbraukšanā, ar panākumiem startējis PSRS čempionātu sacensībās. Laika posmā no 1982. līdz 1987. gadam strādājis par Latvijas treka riteņbraukšanas izlases treneri. No 1992. līdz 1996. gadam bijis Latvijas izlases treneris un menedžeris. Strādājis par riteņbraukšanas treneri arī Murjāņu sporta ģimnāzijā. Kopš 1998. gada vada Igo Japiņa sporta aģentūru, rīkojot SEB MTB maratona seriālu, kā arī Rīgas Velomaratonu, Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienu, un Latvijas gada balvu sportā.
Sporta veidi
Šosejas riteņbraukšana, Kalnu riteņbraukšana, BMX riteņbraukšana, Treka riteņbraukšana, velotriāls.
Kāpēc riteņbraukšana
Riteņbraukšana ir viens no demokrātiskākajiem sporta veidiem. Izturības nostiprināšana, pozitīvas emocijas, ātrums, ērts un videi draudzīgs pārvietošanās veids – tas viss raksturo riteņbraukšanu. Ņemot vērā riteņbraukšanas veidu specifiku, ar to nodarboties var ne tikai augsta sasnieguma sportisti, bet arī bērni, jaunieši, amatieri, sirmgalvji vai jebkurš cits aktīva dzīvesveida piekritējs.
Kāpēc šosejas riteņbraukšana
Šis ir senākais un joprojām prestižākais no riteņbraukšanas veidiem. Ar šosejas riteņbraukšanu nodarboties ir aktuāli, jo, lai arī tā nav viegla, tomēr dinamikas un daudzo pavērsienu dēļ, ļoti interesanta disciplīna. Šosejas riteņbraukšanā svarīgākie notikumi norisinās distances otrajā daļā, tādēļ ir svarīgi būt īstajā vietā, īstajā laikā.
Kāpēc kalnu (MTB) riteņbraukšana
MTB riteņbraukšana ir viens no jaunākajiem riteņbraukšanas veidiem. Tā lieliski ir piemērota piedzīvojumu meklētājiem un adrenalīna cienītājiem. MTB riteņbraukšana, kas Latvijā ir ļoti populāra, dod iespēju, ne tikai pārbaudīt savu spēju robežas smagos kāpumos, tehniski sarežģītos nobraucienos, kas nereti ved pa šaurām un līkumainām taciņām, bet arī redzēt skaisto Latvijas dabu, braucot pa Latvijas mežiem, pļavām, upēm un citām aizraujošām vietām. Katru nedēļas nogali no aprīļa līdz pat novembrim kādā no Latvijas vietām notiek kalnu riteņbraukšanas sacensības. Piedaloties tajās, ir iespēja iegūt jaunus draugus un domubiedrus.
Kāpēc BMX riteņbraukšana
BMX riteņbraukšana ļauj ar šo sporta veidu nodarboties bērniem jau no 5 gadu vecuma. Nozīmīgs faktors tam, lai nodarbotos ar BMX, ir tas, ka treniņi un sacensības notiek slēgtās trasēs. Šo sportu raksturo ātrums, adrenalīns un cīņa par pozīciju katrā virāžā vai tramplīnā. BMX ir ļoti skatāms un viegli baudāms, jo braucieni ilgst nedaudz vairāk par 30 sekundēm. Vēsturiski ar šo sportu ļoti sekmīgi ir nodarbojušies dažāda vecuma Latvijas sportisti. Varam lepoties ar divkārtējo Olimpisko un pasaules čempionu Māri Štrombergu un daudziem citiem mūsu izcilniekiem. Bez tam, BMX jau vēsturiski Latvijā ir izteikts ģimeņu sports.
Kāpēc treka riteņbraukšana
Treks ir viens no senākajiem riteņbraukšanas veidiem. Līdzīgi kā ar BMX, arī ar treka riteņbraukšanu nodarboties var no bērna vecuma, jo nav jāsaskaras ar autotransporta satiksmi. Neatkarīgi no tā, vai treks ir slēgta vai atklāta tipa, tas piedāvā daudz iespējas. Tostarp dažādas disciplīnas, sākot no sprinta un individuālā brauciena, beidzot ar garajiem grupas braucieniem. Tāpat velotrekā ir iespēja sagatavoties un gūt nepieciešamās iemaņas, kas tālāk noderēs šosejas, MTB vai BMX riteņbraukšanā. Velotreka neesamības dēļ Latvijā ar šo pasaulē tik populāro sporta veidu nodarboties nav iespējams, tomēr tas neliedz vairākiem desmitiem entuziastu regulāri doties uz treniņiem un sacensībām Lietuvas pilsētas Paņevežas trekā.
Kāpēc velotriāls
Velotriāls ir jaunākais LRF pārziņā esošais veids. Tas lieliski piemērots tiem, kuri vēlas un spēj labi pārvaldīt savu riteni. Atšķirībā no šosejas, MTB, BMX un treka riteņbraukšanas, velotriālā visu nenosaka ātrums un spēks. Šeit galvenā uzmanība jāvelta braukšanas tehnikai un precīziem lēcieniem, kas arī izšķir uzvarētāju. Lai sekmīgi nodarbotos ar velotriālu, ir jābūt labai ķermeņa pārvaldībai un spējai pievarēt bailes.
Pārstāvniecība starptautiskajā federācijā
Artis Ozols ir Eiropas Riteņbraukšanas savienības (UEC) BMX komisijas biedrs.
Reģistrēto biedru (juridisko personu) skaits 58
Reģistrēto (licencēto) sportistu skaits 1710
Jauniešu līdz 18 gadiem skaits 750
Izplatība
Visi Latvijas reģioni un novadi.
Šosejas un kalnu riteņbraukšanas treniņu grupas darbojas:
Rīgā, Dobelē, Valmierā, Talsos, Kuldīgā, Liepājā, Carnikavā, Smiltenē, Siguldā, Cēsīs, Ķekavā, Murjāņos, Ikšķilē, Daugavpilī.
BMX klubi darbojas:
Rīgā, Mārupē, Jelgavā, Ozolniekos, Ventspilī, Saldū, Rubenē, Valmierā, Smiltenē, Vecpiebalgā, Madonā, Preiļos, Valkā.
Velotriāla klubi darbojas:
Rīgā un Ugālē.
Treneri
Riteņbraukšanā kopējais reģistrēto treneru skaits 41
Lielākie sasniegumi
Šosejas riteņbraukšanā
Pirms brīvvalsts un Brīvvalsts laikā
Pirmo reizi Latvijas riteņbraucēji, pārstāvot vēl Krieviju, Olimpiskajās spēlēs startēja 1912. g. Stokholmā, kad labāko rezultātu 320 km grupas braucienā guva Andrejs Apsītis, ieņemot 60.v. 1936. g. Olimpiskajās spēlēs Berlīnē Arvīds Immeramnis, Aleksejs Jurjevs, Mārtiņš Mazūrs un Jānis Vītols izcīnīja 6.v. 100 km komandu braucienā.
PSRS laikā
Lielākos panākumus pasaules čempionātos sasniedza Emīlija Sonka un Baiba Caune. Sonka izcīnīja zelta medaļu 1964. g. pasaules čempionātā grupas braucienā, bet Caune divas reizes izcīnīja pasaules čempionāta sudraba medaļas (1968. g. un 1974. g.). Augsta mēroga starptautisko panākumus PSRS čempionātos un citās nozīmīgās sacensībās izcīnīja arī – Alberts Džarcāns, Harijs Japiņš, Ziedonis Cakuls, Jānis Deisons, Ivars Eiduks, Aivars Iškovs, Alberts Aniņš, Raimonds Andersons, Ringolds Kalnenieks, Vitautas Gaļinauksas, Aivars Eisaks, Gaļina Aļeksandrova, Pjotrs Ugrjumovs, un citi.
Pēc neatkarības atjaunošanas
1992. g. Barselonas Olimpiskajās spēlēs bronzas medaļu grupas braucienā izcīnīja Dainis Ozols, bet Arvis Piziks bija 8.v. 1996. g. Olimpiskajās spēlēs Atlantā Piziks izcīnīja 18.v.
1992. gada pasaules čempionātā amatieriem 2.v ieguva Kaspars Ozers. 1994. g. Pjotrs Ugrjumovs bija 2. v. “Tour de France” velobrauciena kopvērtējumā, bet 1993. un 1995. g. viņš ieņēma 3.v. “Giro d Italia” velobrauciena kopvērtējumā.1999. g. pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā 4.v. izcīnīja Raivis Belohvoščiks. 2000. gada pasaules čempionātā grupas braucienā zelta medaļu izcīnīja Romāns Vainšteins, kurš guvis daudz uzvaru dažādos prestižos velobraucienos.
2004. g. Eiropas čempionātā U23 vecuma grupā Kalvis Eisaks izcīnīja uzvaru grupas braucienā, bet Artūrs Ansons bija 3. v. 2007. g. Eiropas čempionātā U23 vecuma grupā Normunds Lasis izcīnīja 3.v. grupas braucienā. 2012. g. Eiropas čempionātā U23 vecuma grupā 2.v. izcīnīja Andžs Flaksis, bet gadu vēlāk bronzas medaļu Eiropas U23 čempionāta grupas braucienā 3.v. izcīnīja Toms Skujiņš. 2013. g. pasaules čempionātā, U23 vecuma grupā 5.v. izcīnīja Toms Skujiņš. Šobrīd trīs Latvijas riteņbraucēji – Gatis Smukulis, Aleksejs Saramotins un Toms Skujiņš – startē visprestižākajā šosejas riteņbraukšanas līmenī – pasaules tūrē.
MTB riteņbraukšanā
Pēc neatkarības atjaunošanas
2004. g. Aleksejs Saramotins izcīnīja 6.v. Eiropas čempionātā MTB maratonā, bet tā gada pasaules čempionātā Miķelis Vīte finišēja 4.v, kamēr Santis Sarkanis bija 6. 2007. g. pasaules čempionātā MTB maratonā, Aleksejs Saramotins izcīnīja 15.v. vīru elites grupā. 2009. g. Ivanda Eiduka ieņēma 27.v., bet 2009. gadā viņa izcīnīja 3.v. Eiropas čempionātā MTB maratonā. Indulis Bekmanis šajās sacensībās ieguva 3.v. U23 vīru konkurencē. 2011. g. Lelde Ardava finišēja 15.v. pasaules čempionātā. 2014. g. Matīss Preimanis ieguva 28.v. elites grupā, bet Pēteris Janevics bija 13.v. U23 vecuma grupā Pasaules kausa MTB XCO krosā Dienvidāfrikas posmā. 2015. g. Arnis Pētersons un Mārtiņš Blūms katrs pa reizei izcīnīja 12.v. U23 vecuma grupā Pasaules kausā MTB XCO krosā.
BMX riteņbraukšanā
Pēc neatkarības atjaunošanas
2008. g. Pekinā, kad pirmo BMX pirmo reizi tika iekļauts Olimpisko spēļu programmā, zelta medaļu izcīnīja Māris Štrombergs, Artūrs Matisons ieguva dalītu 9. /16.v., bet Ivo Lakučs bija dalītā 17. / 32.v. 2012. g. Olimpiskajās spēlēs Londonā Māris Štrombergs izcīnīja savu otro zelta medaļu, Edžus Treimanis bija 9.v. un Rihards Veide 13.v. Sieviešu konkurencē Sandra Aleksejeva ieguva 14.v.
Pirmais latvietis, kurš izcīnīja otro vietu vecākajā jauniešu grupā 1992. g. bija Gundars Osis. Pēc šī panākuma viņš kā pirmais no latviešu sportistiem iekļuva starptautiskajā komandā. 1997. g. pirmajā Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības rīkotajā pasaules čempionātā Ivo Lakučs izcīnīja uzvaru junioru konkurencē. 2001. g. Lakučs izcīnīja 2.v. pasaules čempionātā elites vīriem. 2003. g. izcīnīta 1.v. Eiropas čempionātā. Kopumā viņš izcīnījis trīs Eiropas čempionāta sudraba medaļas (2002., 2005., un 2008., g.), kā arī vienu Eiropas čempionāta bronzas medaļu (2008. g.) Artūrs Matisons 2003. g. izcīnīja uzvaru pasaules un Eiropas junioru čempionātā, 2006. g. viņš kļuva par Eiropas elites čempionu, bet gadu vēlāk Pasaules čempionātā viņam 4.v. Māris Štrombergs izcīnīja 3. (2004. g.) un 1.v. (2005. g.) Eiropas čempionātā, kā arī 3.v. pasaules junioru čempionātā (2005. g.) 2007. g. Eiropas čempionātā elites grupā Štrombergs ieguva 2.v. Kopumā izcīnījis trīs Eiropas čempiona un vienu ASV čempiona titulus elites grupā. Pasaules elites čempionātā viņš triumfēja 2008. g. un 2010. g., bet 2011. g. bija otrais. Izcīnījis visvairāk uzvaras Pasaules kausa posmos no visiem tajās startējušajiem dalībniekiem. Guvis triumfu Pasaules kausa kopvērtējumā.
Edžus Treimanis izcīnījis Eiropas čempionāta 2.v. (2011. g. un 2013.g.) un 1.v. (2012. g.) 2015. g. Pasaules kausa Mančesteras posma pamatsacensībās viņš bija 4.v. Rihards Veide ieguvis 2.v. (2012. g.) un 3.v. (2013. g.) Eiropas čempionāta kopvērtējumā. Kristers Lejiņš finišēja 2.v. pasaules junioru čempionātā (2010. g.) Godalgas Eiropas čempionāta kopvērtējumā elites un junioru grupās izcīnījuši arī – Artis Žentiņš un Toms Skujiņš.
Treka riteņbraukšanā
Brīvvalsts laikā
1924. g. Olimpiskajās spēlēs Parīzē 4000 m komandu iedzīšanā Latvijas vienība – Andrejs Apsītis, Roberts Plūme, Fridrihs Ukstiņš un Arturs Zeiberliņš tika ierindoti dalītā 7. / 10. v. Šajā pat distancē 1928. g. Olimpiskajās spēlēs Amsterdamā Latvijas komanda – Ernests Mālers, Roberts Ozols, Roberts Plūme, Zenons Popovs un Fridrihs Ukstiņš ieguva dalītu 9. / 12. v. 1924. g. pasaules čempionātā Roberts Plūme izcīnīja 4. v. 4 km iedzīšanā.
PSRS laikā
1964. g. Olimpiskajās spēlēs Tokijā tandēmā sudraba medaļu izcīnīja Imants Bodnieks, bet Dzintars Lācis ieguva 4.v. 4000.m komandu braucienā. 1968. g. Olimpiskajās spēlēs Mehiko 4.v. 4000.m komandu braucienā izcīnīja Lācis, bet Bodniekam dalīta 5. / 8. v. tandēmā. Dainis Liepiņš (4 reizes), Martins Palejs (2 reizes), Gaidis Lapiņš un Dainis Grantiņš PSRS laikā kļuva par pasaules junioru čempioniem.
Pēc neatkarības atjaunošanas
1992. g. Olimpiskajās spēlēs Barselonā Ingus Veips ieguva 11.v. 1km hītā, bet Ainārs Ķiksis bija dalītā 9. / 12. v. sprintā. 1996. g. Olimpiskajās spēlēs Atlantā Ainārs Ķiksis ieguva 8.v. 1 km hītā, bet Viesturam Bērziņam 11. v. sprintā. 2000. g. Olimpiskajās spēlēs Sidnejā Viesturs Bērziņš, Ainārs Ķiksis un Ivo Lakučs ieguva 8.v. komandu sprintā. V. Bērziņš izcīnīja 10.v. sprintā, kamēr A. Ķiksis bija dalītā 11. / 12.v. kērlingā, bet Gvido Miezis ieguva 16.v. 1 km hītā. 1990. g. pasaules junioru čempionātā zelta medaļu izcīnīja A. Ķiksis, kurš pasaules pieaugušo čempionātos ieguvis 2. vietu kēringā (1998. g.) un sprinta daudzcīņā (2001. g.), kā arī uzvarējis sprinta daudzcīņas sacensībās (2002. g.). Trīs reizes A. Ķiksis izcīnījis uzvaru Eiropas čempionāta sprinta daudzcīņā (1999. g., 2002.g., un 2003.g.). V. Bērziņš tikmēr kļuva par Eiropas U23 čempionu sprintā (1996. g.) un sprinta daudzcīņā (1998. g.) 1997. g. izcīnījis 8.v. pasaules čempionātā sprintā.
Velotriālā
Pēc neatkarības atjaunošanas
2002. g. Kristaps Skudra izcīnījis 4.v. pasaules čempionā “Exprert” grupā. 2007. gadā Arvis Dermaks izcīnīja 2.v. pasaules čempionāta posmā, bet gadu vēlāk viņš ieguva 3.v. Eiropas čempionātā. 2010. g. Arvis Dermaks izcīnīja uzvaru pasaules čempionātā “Benjamin” grupā. Vēlāk Arvis Demaks guvis vēl vairākas uzvaras Eiropas un pasaules čempionātos. Tikmēr Ansis Dermaks 2012. gadā izcīnīja 2. vietu pasaules čempionāta kopvērtējumā, kā arī guvis vēl vairākas nozīmīgas uzvaras.
Tuvākie mērķi
Sekmīgi Latvijas šosejas, BMX riteņbraucējiem aizvadīt šī gada Riodežaneiro Olimpiskās spēles, kā arī pasaules, Eiropas čempionātus un citas nozīmīgas starptautiskas sacensības. Godam atzīmēt Latvijas Riteņbraukšanas federācijas 130 gadu dzimšanas dienu.
Šosejas riteņbraukšanā nodrošināt Latvijas jauniešu, junioru, U23, elites un sieviešu izlašu dalību Eiropas un pasaules čempionātā, kā arī nāciju kausa izcīņas posmos. Latvijas vadošo elites sportistu sekmīgi starti visaugstākā mēroga velobraucienos. Palielināt dalībnieku skaitu lielākajās jaunatnes riteņbraukšanas sacensībās “Cerību kauss”. Gada laikā atvērt vismaz vienu sekmīgi funkcionējošu bērnu un jaunatnes treniņu grupu kādā no Latvijas vietām. Palielināt licencēto braucēju skaitu.
Mūsu labākajiem MTB braucējiem turpināt progresu, lai sevi apliecinātu Pasaules kausa posmos, Eiropas un pasaules čempionātā vēl veiksmīgāk nekā tas bija 2015. gadā. Maksimāli nodrošinot Latvijas labāko MTB braucēju dalību pasaules un Eiropas čempionātā. Sekmīgi organizēt Latvijas čempionātu MTB XCO krosā un dot nepieciešamo ieguldījumu Eiropas čempionāta MTB maratonā norisei mūsu valstī šī gada 5. jūnijā.
BMX riteņbraukšanā turpināt cīņu Olimpisko spēļu kvalifikācijā vīriešu un sieviešu konkurencēs. Darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk Valmierā taptu apjumtā BMX trase, kur varētu aizvadīt arī augsta mēroga starptautiskās sacensības. Plānveidīgi sagatavoties un veiksmīgi nostartēt Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī Pasaules kausa posmos. Aizvadīt sekmīgu “SMScredit.lv BMX čempionāta” sacensību posmus, kur ceram sasniegt jaunu dalībnieku rekordu. Sekmīgi noorganizēt Latvijas elites un junioru čempionātu.
Treka riteņbraukšanā meklēsim risinājumus, lai šī sporta būve mūsu valstī taptu. Iespēju robežās atbalstīsim mūsu labāko treka riteņbraucēju dalību starptautiskajās sacensībās.
Velotriālā vēlamies, lai šis riteņbraukšanas veids mūsu valstī kļūtu arvien plašāks. Ceram uz velotriālistu veiksmīgu dalību starptautiskajās sacensībās, ko viņi apliecinājuši iepriekšējos gados.
Nākotnes vīzija
Šosejas riteņbraukšanā ceram uz mūsu braucēju uzvarām prestižākajos pasaules velobraucienos, kā arī pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs. Vēlamies stimulēt Latvijas reģionus, lai tajos palielinātos šosejas riteņbraukšanā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits. Nākotnes vīzijā ietilpst arī augsta mēroga starptautisko un pašmāju sacensību rīkošana un labvēlīgas vides radīšana gan elites, gan arī citu grupu sportistiem.
MTB riteņbraukšanā nākotnē būtu svarīgi apvienot Latvijas labākos kalnu riteņbraucējus vienā komandā, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus starptautiskajās sacensībās. Nākotnes vīzijā ietilpst vismaz viena Latvijas MTB braucēja kvalificēšanās 2020. gada Olimpiskajām spēlēm. Vēlamies nostiprināt savas pozīcijas MTB maratonu masveidības ziņā, ar ko esam līderu vidū starp Eiropas valstīm. Jāpalielina dalībnieku un līdzjutēju skaits Latvijas čempionātam MTB XCO krosā. Līdzīgi kā šosejas riteņbraukšanā, jāiegūst tiesības mūsu valstī rīkot augsta mēroga MTB XCO krosa sacensības, kā arī jāatbalsta bērni, jaunieši, elites braucēji, amatieri un seniori.
BMX riteņbraukšanā nākotnē jānostiprina un jāpalielina Latvijas pieaugušo, kā arī jaunatnes sportistu pozīcijas starp vadošajām šī sporta nācijām. Mērķu vidū ietilpst cīņa par medaļām Olimpiskajās spēlēs, kā arī citās visaugstākā mēroga sacensībās. Tuvāko gadu laikā ceram, ka Valmierā tiks uzbūvēta apjumtā BMX trase, kurā būtu iespēja rīkot visaugstākā mēroga sacensības, tostarp pasaules un Eiropas čempionātus, kā arī Pasaules kausa posmu. Vēlamies palielināt kopējo BMX sportā iesaistīto dalībnieku skaitu līdz 500 braucējiem. Tāpat jāturpina attīstīt trases esošajās vietās, būvējot arī jaunas vietās, kur darbojas BMX klubi. Svarīgi, lai Latvijā saglabātos BMX klubu sistēma.
Treka riteņbraukšanā galvenais nākotnes uzdevums ir velotreka būvniecība Latvijā. Vienlaikus svarīgi arī atjaunot tās senās un panākumiem bagātās tradīcijas Latvijā, kā tas bijis agrāk, kad gūti neskaitāmi panākumi visaugstākā mēroga sacensībās. Nākotnē būtu jāizveido treka riteņbraukšanas izlase, piesaistot tai daļu no BMX, šosejas un MTB sportistiem, kas būtu pirmais solis panākumu virzienā.
Velotriālā nākotnes uzdevumi ir popularizēt šo skatāmo riteņbraukšanas veidu Latvijas vidū, palielinot ar to nodarbojošos riteņbraucēju skaitu. Jāturpina nostiprināt savas pozīcijas pasaules mēroga sacensībās, kur latviešu sportisti ir guvuši augsta mēroga panākumus.
Kontakti:
www.lrf.lv
Tārunis: 67540605