Reizi mēnesī Latvijas Sporta federāciju padome un žurnāls “Sports” aicina plašāk iepazīt kādu no Latvijas atzītajām sporta veidu federācijām. Šajā reizē uzmanības centrā piedāvājam Latvijas Volejbola federāciju, kas sevī aptver 4560 licencētos spēlētājus.
Prezidents Atis Sausnītis
Dzimis 1955. gada 17. martā Smiltenē. Absolvējis Smiltenes vidusskolu un Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Elektroenerģētikas fakultāti. 1984. gadā ievēlēts par Valmieras rajona Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāju, 1986. gadā ievēlēts par Latvijas Patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieku.1995. gadā ievēlēts par Saeimas deputātu, vadījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, no 1997. līdz 1998. gadam bijis ekonomikas ministrs, bet 1999. gadā ievēlēts par CS Turība padomes priekšsēdētāju. Sportā aktīvi iesaistījies kopš 10 gadu vecuma, trenējoties vieglatlētikā, volejbolā un regbijā. Šobrīd aktīvi spēlē tenisu. Precējies, divu bērnu tēvs.
Sporta veidi
Klasiskais volejbols, pludmales volejbols.
Kāpēc klasiskais volejbols
Volejbols ir nepieciešams skaistai un vispusīgai dzīvei visa mūža garumā. Volejbolu spēlē ar rokām, bet uzvar ar galvu. Lai šajā sporta veidā varētu gūt panākumus, ir jāapgūst daudzi elementi, no kā sastāv volejbols. To vidū ir serve, serves uzņemšana, piespēle un uzbrukums. Cilvēki, kuri nodarbojas ar volejbolu, arī sadzīvē ir daudzpusīgāki. Bez tam, volejbolā nekad netiek fiksēts neizšķirts. Lai arī spēles var ieilgt, tomēr uzvarētājs tiek noskaidrots katrā spēlē.
Kāpēc pludmales volejbols
Pludmales volejbols ir atvasināts no klasiskā volejbola. Lai to spēlētu, nav jāievēro tik daudz priekšnoteikumu, kā tas ir klasiskajā volejbolā, jo šeit uz laukuma ir divi, nevis seši cilvēki. Pludmales volejbols daudziem ir kļuvis par dzīvesveidu, jo tas ir bagāts ar emocijām un ļauj pavadīt dienu aktīvā atpūtā. Pludmales volejbols ir ļoti atraktīvs, kur viss notiek kā izrāde 35 – 45 minūšu garumā. Arī līdzjutējiem ir iespēja viegli koncentrēties šai izrādei.
Reģistrēto biedru (juridisko personu) skaits 73
Sporta veida nodarbojošos personu skaits 5330
Reģistrēto (licencēto) sportistu skaits 4560
Jauniešu līdz 18 gadiem skaits 2866
Izplatība
Aizkraukle, Aizpute, Ādaži, Babīte, Balvi, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dagda Dundaga, Gulbene, Jaunmārupe, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Līvāni, Madona, Mālpils, Murjāņi, Olaine, Ozolnieki, Preiļi, Rīga, Rēzekne, Ropaži, Rūjiena, Salacgrīva, Saulkrasti, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valgunde, Valka, Valmiera, Vecumnieki, Ventspils, Viesīte, Viļaka, Zvejniekciems.
Treneri
Volejbolā kopējais reģistrēto treneru skaits - 120
Lielākie sasniegumi
Klasiskais volejbols
Brīvvalsts laikā
1939. gadā Latvijas studenti uzvarēja pasaules studentu meistarsacīkstēs, kas norisinājās Monako.
PSRS laikā
1952. gadā Maskavā par pasaules čempioniem PSRS sastāvā kļuva Minjona Sakse un Jevgeņijs Košeļevs. 1956. gadā Parīzē zelta medaļu ieguva Valentīna Varkēviča, kura šo panākumu PSRS izlases sastāvā atkārtoja arī 1960. gadā Riodežaneiro. Togad zelta medaļu vienā komandā ar Varkēviču ieguva arī Skaidrīte Plismane, bet Eduards Lībiņš un Ivans Bugajenkovs izcīnīja zelta medaļu vīriešu turnīrā PSRS izlases sastāvā. Divas pasaules čempionāta zelta medaļas (1978.g., 1980.g.) un vienu sudraba godalgu (1986.g.) izcīnījis Pāvels Seļivanovs, kuram arī divi Pasaules kausa tituli (1977.g., 1980.g.) 1986. gadā pasaules čempionāta sudraba medaļu izcīnīja Raimonds Vilde, gūstot arī otro pozīciju Pasaules kausa izcīņā (1985.g.)
Olimpiskajās spēlēs volejbols tika iekļauts kopš 1964. gada, kad nozīmīgais sporta forums norisinājās Tokijā. Toreiz vīriešu turnīrā zelta medaļu izcīnījis Ivans Bugajenkovs un Staņislavs Lugailo. Sieviešu konkurencē sudrabu medaļu izcīnīja Astra Biltauere-Rubene. Četrus gadus vēlāk Olimpiskajās spēlēs Mehiko zelta medaļu PSRS sastāvā atkārtoti izcīnīja Bugajenkovs, bet sieviešu vērtējumā Tatjanai Veinbergai sudraba godalga. 1976. gada Olimpiskajās spēlēs Monreālā sudraba medaļu izcīnīja Pāvels Seļivanovs, bet četrus gadus vēlāk Seļivanovam Maskavas olimpiādē izdevās izcīnīt zelta godalgu. 1984. gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā zelta medaļu vīriešu volejbola turnīrā ASV izlases sastāvā izcīnīja Aldis Bērziņš. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs Seulā PSRS sastāvā sudraba medaļu ieguva Raimonds Vilde.
Kopš 1958. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas izcīnīja Ivans Bugajenkovs (1967.g.), Pāvels Seļivanovs (1975.g., 1977.g., 1979.g., un 1983.g.,) Aleksandrs Beļevičs (1983.g.), Raimonds Vilde (1985.g.), Ruslans Olihvers un Konstantīns Ušakovs (abi 1991.g.) Sievietēm Eiropas čempionātos zelta godalgas izcīnījušas Minjona Sakse, Valentīna Varkeviča un Anna Vilciņa (visas 1958. g.) un Mudrīte Stūrmane (1977.g.)
Latvijas labākā vīriešu volejbola komanda Rīgas “Radiotehniķis” 15 reizes izcīnījis godalgas PSRS čempionātā, 1984. gadā triumfējot šajā čempionātā. Trīs reizes (1974.g., 1975.g., 1977.g.) “Radiotehniķis” izcīnīja uzvaru Eiropas valstu kausu. Labākā Latvijas sieviešu volejbola komanda “Aurora” divas reizes izcīnīja piekto vietu PSRS čempionātā un divas reizes bija piektās PSRS Tautas spartakiādē.
Pēc neatkarības atjaunošanas
1995. gadā Latvijas vīriešu volejbola izlase izcīnīja tiesības spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet sieviešu izlase finālturnīrā spēlēja trīs reizes. Vairākkārt Eiropas čempionāta finālturnīros spēlējušas arī Latvijas jaunatnes izlases. 2012. gadā Latvijas vīriešu volejbola izlase iekļuva Eiropas čempionāta kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, kur cīņā par iekļūšanu finālturnīrā piekāpās Turcijai.
Pludmales volejbols
2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš izcīnīja dalītu devīto vietu. 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja bronzas medaļu, bet Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins ieguva 9. vietu. Divus gadus pēc kārtas (2013.g., un 2014.g.) Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš ir izcīnījuši uzvaru pludmales volejbola pasaules rangā, bet 2015. gadā arī uzvarēja Eiropas čempionātā.
2004. gadā Eiropas U20 čempionātā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš izcīnīja zelta medaļas. 2005. gadā abi sportisti izcīnīja uzvaru gan Eiropas U23 čempionātā, gan arī pasaules U21 čempionātā. 2006. gadā Samoilovs un Pļaviņš izcīnīja trešo vietu Eiropas U23 čempionātā. 2002. gadā brāļi Jānis un Toms Šmēdiņi izcīnīja 2. vietu Eiropas U18 čempionātā, divus gadus vēlāk gūta 3. vieta Pasaules U18 čempionātā. Brāļi Šmēdiņi izcīnīja zelta medaļas Eiropas U20 čempionātā, (2005.g.) un 4. vietu pasaules U23 čempionātā. Sievietēm lielākos panākumus sasniegušas – Ingūna Minusa un Inese Jusrsone. Latviešu dāmu duets 2009. gadā izcīnīja uzvaru Eiropas čempionāta finālposmā.
Tuvākie mērķi
Pirmais un tuvākais mērķis Latvijas Volejbola federācijai ir šī gada Olimpiskās spēlēs pludmales volejbolā, kurām ceram labi sagatavoties un arī tajās nostartēt. Vēlamies arī celt klasiskā volejbola panākumus gan vīriešiem, gan arī sievietēm, sekmīgi startējot Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Pēc jaunā formāta plānots, ka Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēs 24 vīriešu un 20 sieviešu komanda, kas paver lielākas iespējas kvalificēties šim nozīmīgajam turnīram. Bez tam, Eiropas čempionāta finālturnīra grupu turnīrus plānots aizvadīt dažādās valstīs. Arī tas dod cerību tik augsta mēroga sporta notikuma daļu rīkot pie mums. Tuvākajā perspektīvā skatoties, Rīgā būtu nepieciešama tāda sporta zāle, kurā varētu rīkot visaugstākā mēroga volejbola sacensības. Pie tā arī jāstrādā un jādara viss, lai panāktu rezultātu. Vēlamies turpināt veiksmīgi iesākto praksi, Latvijā organizēt starptautiska mēroga pludmales volejbola sacensības. Šajā gadā paredzēts rīkot “Master” turnīrus vīriešiem un sievietēm, bet nākamgad Latvijā gaidāms Eiropas čempionāts, vēlamies organizēt arī pasaules U21 čempionātu.
Nākotnes vīzija
Ir paveiktas daudzas labas lietas, tomēr labam gala nebūs nekad. Vēlamies nostiprināt savas pozīcijas pludmales volejbolā. Mums aug arī jaunas un talantīgas meitenes, tādēļ būtu svarīgi Latvijā organizēt pasaules U21 čempionātu. Tāpat daudz darba veltīsim pie klasikā volejbola atbalstīšanas, jo tikai sistemātiski strādājot ir iespēja kvalificēties lielajiem finālturnīriem. Nākotnes mērķos vēlamies ne tikai nostiprināt esošās 32 Latvijas sporta skolas ar volejbola nodaļu tajās, bet arī izveidot vienotu volejbola akadēmiju, kurā pulcēt kopā visus labākos un perspektīvākos volejbolistus. Svarīgi ir turpināt veiksmīgi iesākto “Lāses kausu” volejbolā vispārizglītojošo skolu vidū. Šogad šis nozīmīgais turnīrs atzīmē 15 gadu jubileju. Nav neviena augsta līmeņa volejbolista, kurš nebūtu spēlējis šajā turnīrā. Šobrīd esam aptvēruši četras piektdaļas no visām mācību iestādēm, kuras iesaistās “Lāses kausā”. Nākotnē mūsu mērķis ir arī motivēt un atbalstīt vispārizglītojošās skolas un to sporta skolotājus, jo, ja bērns jau kopš pirmajiem skolas gadiem nodarbojas ar sportu, viņš aktīvu dzīvesveidu piekops arī tālāk savā dzīvē. Vēlamies dot iespēju ikvienam iedzīvotājam caur volejbolu dot iespēju attīstīt un pilnveidot savu personību.
Kontakti:
www.volejbols.lv
Tārunis: +371 67876317