80 gadu vecumā pēc smagas cīņas ar slimību mūžībā devies viens no visu laiku izcilākajiem pasaules šķēpmetējiem, olimpiskais čempions Jānis Lūsis. Sporta saime izsaka visdziļāko līdzjūtību un sērās esam kopā ar Jāņa tuviniekiem, draugiem un visiem sporta faniem.
Jānis Lūsis ir trīs olimpisko spēļu medaļnieks – zelta, sudraba un bronzas. Desmitkārtējs Latvijas čempions, četrkārtējs Eiropas čempions (1962. g., 1966. g., 1969. g., 1971. g.), divpadsmitkārtējs PSRS čempions un divkārtējs pasaules rekordists — 91,98 m (1968. g.) un 93,80 m (1972. g.) šķēpa mešanā. 1987. gadā Lūsi atzina par izcilāko šķēpraidi pasaulē un Jānis ir pirmais Latvijas atlēts, kurš uzņemts Starptautiskās vieglatlētikas slavas zālē Monako.
Dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā mērnieka-kultūrtehniķa Voldemāra Lūša ģimenē. Bērnību pavadīja Matkules pagastā, mācījās Matkules pamatskolā un Kandavas vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā un līdztekus kopš 1957. gada piedalījās vieglatlētikas sacensībās. Bija pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā pārsniedza 80 m robežu (1961. gadā). Ieguva bronzas medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs 1964. gadā, raidot šķēpu 80,57 m tālu. Zelta medaļu izcīnīja nākamajās olimpiskajās spēlēs 1968. gadā Mehiko ar 90,10 m tālu raidījumu. Vēl pēc četriem gadiem 20. olimpiskajās spēlēs Minhenē 1972. gadā ar 90,46 m tālu raidījumu fenomenālā cīņā ieguva sudrabu, tādējādi kļūstot par vienīgo un joprojām nepārspētu Latvijas sportistu ar trīs cēlmetālu olimpiskajām medaļām.
Lūsis startēja arī Monreālas olimpiskajās spēlēs 1976. gadā. Pēc tam pārtrauca piedalīties sacensībās un sāka strādāt par šķēpmetēju treneri visaugstākajā līmenī.
Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (no 1992. līdz 2004. g.). Desmit reizes atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā (laika posmā no 1962. līdz 1973. g.). Viens no Latvijas Šķēpmetēju kluba dibinātājiem.
Regulāri notikušas Jāņa Lūša kausa izcīņas sacensības.