Šonedēļ Latvijas Sporta federāciju padomē notikušajā sporta federāciju sanāksmē tika pārrunāts aktuālais jautājums par kritēriju pilnveidi valsts budžeta līdzekļu sadalei Latvijā atzīto sporta federāciju darbībai un plānotajām aktivitātēm. Tāpat sanāksmē sporta federāciju pārstāvji tika informēti par Latvijas Sporta federāciju padomes priekšlikumiem citiem potenciāliem finansējuma avotiem sportam.

Jau ierasti septembra otrā puse Latvijā un visā Eiropā aizritēs #BeActive jeb Eiropas Sporta nedēļas zīmē, dodot iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedalīties sportiskās aktivitātēs, tajā skaitā – izstaigāt gleznaino Kuldīgu #BeActive pārgājienā, izmēģināt ģimenes kopspēku #BeActive Ģimeņu pludmales spēlēs, doties uz kādu no nakts pasākumiem – Latvijas Orientēšanās nakti, #BeActive pārgājiena krēslas posmu Kuldīgā vai Nakts peldējumu.

Ievadot Parīzes Olimpiskās un Paralimpiskās spēles, vakardien, 2024. gada 25. jūlijā, Parīzē, "Carrousel du Louvre", notika starptautisks samits par sportu un ilgtspējīgu attīstību, kurā piedalījās arī LSFP prezidents Einars Fogelis: "Samitā izskatītie jautājumi ir ceļa karte arī Latvijai - gan sporta nozarē kopumā, gan īpaši bērnu un jauniešu sportā, lai nodrošinātu jaunās paaudzes aktīvu dzīvesveidu un sportošanu nākotnē."

Latvijas Antidopinga birojs kopā ar Bērnu aizsardzības centru izveido iniciatīvu “Drošs sports – Patiess Sports” ar mērķi informēt sportā iesaistītos par nepieciešamību ziņot, nebaidīties konsultēties un saņemt atbalstu, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni, gadījumos, ja jaunietis vai pieaugušais saskarās vai pamana dažāda veida pāridarījumus sportā, iedrošināt neklusēt un runāt!

Stājies spēkā IZM nolikums Sporta programmu un pasākumu atbalstam konkursa organizēšanai un valsts finansējuma piešķiršanas kārtībai un nosacījumiem - informē Izglītības un zinātnes ministrija. Pieteikumi iesniedzami līdz 2024. gada 13. maijam. Konkursa mērķis ir atbalstīt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošu pasākumu organizēšanu un popularizēšanu visā Latvijā un nozīmīgu starptautisko sacensību rīkošanu Latvijā 2024. gadā.

Mums svarīgi nodrošināt katras federācijas dzīvotspēju. Iedot sēklas naudu, iespēju sākt strādāt, lai ar savām aktivitātēm katra federācija varētu sasniegt jaunus mērķus, attīstīties tālāk un kļūt arī labāk nodrošināta. Federāciju darba novērtēšanas kritēriji līdz ar laiku slīpēti un pilnveidoti. Jaunāko mūsu versiju pārņēma Izglītības un zinātnes ministrija. Šobrīd tā ir modificēta, bet mēs esam atvērti konstruktīvam dialogam, lai sporta organizācijām šie principi būtu skaidri un saprotami,” uzsver Einars Fogelis.

Piedaloties 84 organizācijas biedriem, Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) – sporta nevalstiskā organizācija ar plašāko pārstāvniecību – savā ikgadējā kopsapulcē vakardien atskatījās uz iepriekšējā gada darbības rezultātiem, kā arī apstiprināja 2024. gada budžetu. Balsošana par LSFP reorganizāciju, to pievienojot Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), tika noņemta no kopsapulces darba kārtības, ņemot vērā LOK Ģenerālās asamblejas lēmumu neatbalstīt iecerēto kārtību.

Ikgadējā LSFP biedru kopsapulce notiks 2024. gada 27. martā klātienē Radisson Blu Daugava Hotel, Rīgā, Kuģu ielā 24. LSFP biedriem atbilstoši statūtiem nosūtīts oficiālais uzaicinājums – dalībai kopsapulcē aicināti katra LSFP biedra (federācijas) viens delegāts, kurš ir attiecīgās sporta federācijas prezidents, viceprezidents, ģenerālsekretārs vai cita sporta federācijas pilnvarota persona.

Ar vairāk nekā tūkstoš dalībniekiem, sacenšoties 120 skolām, pagājušās nedēļas nogalē aizvadīts Latvijas skolu Ziemas festivāls. Rezultātu kopvērtējumā labāko rezultātu uzrādīja Jelgavas 4. vidusskola, 2. vietā – Siguldas Valsts ģimnāzija un 3. vietā – Madonas Valsts ģimnāzija. Ziemas festivāla dalībnieki sacentās biatlonā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, snovbordā, frīstaila snovbordā, hokejā 3×3, slidošanā, ragaviņu braukšanā, ziemas orientēšanās ar slēpēm, frīstaila slēpošanā, ziemas volejbolā, disku golfā un galda hokejā.

Jau šo piektdien, 16. februārī, norisināsies lielākais skolu sporta notikums šoziem – Latvijas skolu Ziemas festivāls, kas notiks trijās vietās – Ērgļos, Gaiziņkalnā un Vestienā. Ziemas festivālam šogad pieteikti 1370 skolēni no 120 Latvijas izglītības iestādēm. Sacensības notiks 13 individuālajās un komandu disciplīnās – biatlonā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, snovbordā, frīstaila snovbordā, hokejā 3×3, slidošanā, ragaviņu braukšanā, ziemas orientēšanās ar slēpēm, frīstaila slēpošanā, ziemas volejbolā, disku golfā un galda hokejā.

Šodien sākusies reģistrācija lielākajam skolu sporta notikumam šoziem – Latvijas skolu Ziemas festivālam (turpmāk – Ziemas festivāls), kas norisināsies 16. februārī Ērgļos, Gaiziņkalnā un Vestienā. Šogad sacensības notiks 13 individuālajās un komandu disciplīnās – biatlonā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, snovbordā, frīstaila snovbordā, hokejā 3×3, slidošanā, ragaviņu braukšanā, ziemas orientēšanās ar slēpēm, frīstaila slēpošanā, ziemas volejbolā, disku golfā un galda hokejā.

Vakardien, 19. decembrī, svinīgi tika pasniegtas Sporta stipendijas 2023./2024. studiju gadam. Augstākā stipendija 2000 eiro apmērā piešķirta kamaniņu braucējām Elīnai Ievai Vītolai un Kendijai Aparjodei, 1800 eiro – vieglatlētei Agatei Caunei. Stipendiju piešķir uz vienu studiju gadu, un tās apmērs atkarīgs no valsts budžeta programmā 09.00.00. „Sports” attiecīgajā gadā pieejamā Stipendiju fonda apmēra, bet ne vairāk kā 2000 eiro vienam pretendentam.

Izvērtējot 94 sportistu pieteikumus, Sporta stipendija 2023./2024. studiju gadam piešķirta 52 studējošiem sportistiem. Kamaniņbraucējas Elīna Ieva Vītola un Kendija Aparjode saņems augstāko stipendiju – 2000 eiro, vieglatlēte Agate Caune – 1800 eiro. Sporta stipendija tiek piešķirta no valsts budžeta līdzekļiem, lai sekmētu augstākās izglītības iestādēs studējošo augstas klases sportistu duālās karjeras iespējas, apvienojot studijas ar sportiskās meistarības izaugsmi.

Vairāk nekā 50 sporta federāciju pārstāvju šodien tikās Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) rosinātajā sanāksmē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, kas paredz arī būtiskas izmaiņas valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā jau no 2024. gada 1. janvāra. Neskaidrības, nestabilitāte un neprognozējamība ir galvenie šobrīd sporta nozares politiku raksturojošie vārdi.

Gandrīz 400 Eiropas Sporta nedēļas pasākumu Latvijā pulcējuši vairāk nekā 50 000 dalībnieku. Notikuši pasākumi visā Latvijā – #BeActive Sporta diena un citas sportiskas aktivitātes izglītības iestādēs, nodarbībās bērniem fiziskās aktivitātes apvienotas ar apkārtnes izzināšanu, sporta pasākumos skolās jaunieši radināti attīstīt savstarpējo sadarbību un veidot aktīva dzīvesveida ieradumus. Organizēti pasākumi sporta veidos, vingrošana senioriem, atvērtie treniņi u. tml.